Kas ir mācību programmas plānošana?

Frāze “mācību programmas plānošana” var nozīmēt vienu no divām saistītām lietām: vai nu individuālā skolotāja procesu, lai izveidotu klases mācību programmu, vai arī līdzekļus, ar kuriem skolu padomes koordinē dažādās skolotāju izmantotās mācību programmas, lai sasniegtu vienotus mērķus. Pati par sevi mācību programma būtībā ir stundu plāns, kas darbojas kā mācīšanās karte. Ir nepieciešama rūpīga plānošana, lai vispirms pārliecinātos, ka stundās patiešām tiek skartas visas nepieciešamās tēmas, kā arī atbilstu skolas vai valsts pamatizglītības standartiem.

Plānošanas mērķi

Skolotājiem parasti ir jābūt stabilam priekšstatam par viņu kursu virzību, lai tos mācītu efektīvi. Mācību programmas plāns ir viens no labākajiem veidiem, kā skolotāji var objektīvi aplūkot to, kas ir jāmāca semestra vai gada laikā, un pēc tam organizēt efektīvu veidu, kā iegūt no sākuma līdz beigām.

Lielāko daļu laika skolotāji nestrādā izolēti — tas ir, viņi parasti māca kopā ar daudziem citiem, kas strādā līdzīgi. Piemēram, lielā pamatskolā, visticamāk, būs četras vai piecas trešās klases klases. Skolas parasti vēlas pārliecināties, ka visi trešās klases skolēni mācās vienas un tās pašas lietas neatkarīgi no atbildīgā skolotāja. Šeit parādās iestāžu mācību programmu plānošana. Skolas izmanto mācību programmu plānus, lai noteiktu visaptverošus mērķus un pamatprasības, kas skolotājiem jāievēro, lai nodrošinātu vismaz zināmu vienveidību.

Process

Skolotāji bieži sastāda mācību programmu plānus vasarā, kamēr skola ir beigusies. Plāni var būt no pamata kontūrām līdz detalizētām diagrammām un pārskatiem, bet gandrīz vienmēr ietver aptuvenas idejas par datumiem, kā arī galvenās tēmas, kas jāaptver. Parasti tiek iekļauti arī paredzamie eksāmeni, darbi un citi vērtēšanas mehānismi.

Vairums skolu vasaras mēnešos rīko arī mācību programmu plānošanas sanāksmes, kurās skolotāji pulcējas, lai apmainītos ar idejām un dalītos ar mācību programmas plāniem. Skolotājiem parasti ir jāiesniedz savi plāni skolas recenzentam pirms gada sākuma. Recenzenti izvērtē plānus, lai pārliecinātos, ka tie atbilst visām izvirzītajām prasībām.

Galvenās sastāvdaļas

Lielākā daļa mācību programmas plānošanas notiek piecos posmos: konteksta veidošana, stundu plānošana, šo nodarbību īstenošana, progresa uzraudzība un mācīšanās novērtēšana. Skolotāji un skolu padomes parasti sāk ar kontekstu, lai plānošanas procesa centrā būtu vispārīgie mērķi. Tādā niansētā klasē kā astronomija konteksts ir tikai pašsaprotams. Tomēr plašākās klasēs, piemēram, “otrā klase” vai “septītās klases matemātika”, ir jāpatur prātā skolas kritēriji un gala mērķi, lai mācību programmas plāns būtu atbilstošs.

Individuālā nodarbību plānošana un īstenošana ir vieta, kur pasniedzējiem ir vislielākā elastība. Skolas bieži izveido obligāto lasīšanas sarakstus vai mācību grāmatas, taču skolotāji gandrīz vienmēr var organizēt savas stundas un klases aktivitātes pēc saviem ieskatiem. Skolotāji parasti ir vislabākajā pozīcijā, lai novērtētu individuālās studentu vajadzības, un viņi parasti tiek mudināti pielāgot stundas, lai palīdzētu saprast. Neliela elastība ir svarīga arī attiecībā uz aktuālajiem notikumiem un jaunākajām ziņām: ja pasaulē notiek kaut kas, kas ir tieši saistīts ar stundu vai citādi ietekmē studentu dzīvi, skolotāji bieži mēģinās to iekļaut dienas apmācībā.

Panākumu mērīšana

Mācību programmu plāni ir vienkāršs veids, kā skolotāji un skolas ātri pārraudzīt progresu. Kad stundas norit saskaņā ar noteiktu plānu, ir viegli pamanīt, kad skolēni atpaliek vai tiek izlaisti mērķi. Tādā veidā plānošana var būt sava veida tīkls, lai nodrošinātu, ka mācīšanas laikā netiek zaudētas galvenās koncepcijas.

Plānošana ir arī svarīgs veids, kā skolas var racionalizēt skolēnu vērtēšanu. Ideālā gadījumā skolēniem būtu jāapgūst vienas un tās pašas pamatlietas neatkarīgi no tā, kurš ir viņu skolotājs. Skolotājiem bieži ir jāiekļauj noteiktas vērtēšanas rubrikas savā mācību programmas plānošanā, lai nodrošinātu vienveidību skolā, skolas rajonā vai reģionā. Dažreiz tas ir tikpat stingri kā standartizēti testi. Biežāk skolotāji var brīvi rakstīt savus kontroldarbus un darba uzdevumus, taču parasti viņiem ir jāizmanto studentu rezultāti, lai pierādītu, ka noteiktas koncepcijas ir apgūtas.

Īpaši apsvērumi mājas skolai

Vecāki, kuri izvēlas bērnus mācīties mājās, bieži saskaras ar unikālām mācību programmas plānošanas problēmām. Dažās vietās mājas skolas mācību programmu nosaka vietējās pašvaldības iestādes, tāpat kā valsts un lielākajā daļā privāto skolu, bet ne vienmēr. Vecākiem parasti ir jāpavada daudz laika, pētot un plānojot savas mācību programmas, lai nodrošinātu, ka viņu bērni mācās tikpat labi kā viņu vienaudži tradicionālākās skolās.

Mājas skolas vidē parasti nav nevienas skolas padomes, kas meklē vienveidību. Drīzāk vecāku pienākums ir nodrošināt, lai izvēlētajā mācību programmā būtu iekļauts viss, kas skolēnam būs jāzina. Pārāk viegls plāns var nelabvēlīgi ietekmēt bērnus, kad runa ir par standartizētiem pārbaudījumiem un uzņemšanu koledžā vai universitātē. Tomēr plāni, kas ir pārāk izaicinoši, bieži liek studentiem palaist garām svarīgas lietas. Vairākas mājas skolu organizācijas un kopienas grupas nodrošina mācību programmas plānošanas resursus vecākiem, kuri vēlas atrast pareizo līdzsvaru.