Brīvprātīgā hospisa darbs ir ideāls cilvēkiem ar līdzjūtīgu raksturu un vēlmi palīdzēt tiem, kam ir neārstējama slimība. Būtībā šīs personas sniedz pacientiem un ģimenēm aprūpi un atbalstu pacienta pēdējās dienās. Tā kā par šo darbu nav naudas atlīdzības, cilvēkam ir jābūt gatavam šo pienākumu uzņemties bez maksas. Dažos hospisa brīvprātīgā darba pienākumos ietilpst pacienta statusa uzraudzība, pacientu nodrošināšana ar biedriem, dažādu darbu veikšana, ģimenes locekļu nodrošināšana ar pacienta jaunumiem un atbalsta piedāvāšana ģimenēm.
Pacienta statusa uzraudzība ir darba pienākums, ko hospisa brīvprātīgais veiks ikdienā. Lai mazinātu ciešanas, patversmes brīvprātīgajam jāspēj sazināties ar citiem darbiniekiem, ja pacientam rodas komplikācijas. Lai tas būtu efektīvs, indivīdam ir noderīgi izveidot saikni ar katru pacientu, ar kuru viņš mijiedarbojas, un izprast katra pacienta stāvokļa precīzu raksturu. Lai gan patversmes brīvprātīgais parasti nav apmācīts medicīnas jomā, viņš joprojām var nodot informāciju darbiniekiem, kuri ir apmācīti.
Vēl viena liela šī amata daļa ietver pacientu nodrošināšanu ar biedrību. Tā kā pacienta pieredze medicīnas iestādē var būt sarežģīta un dažreiz vientuļa, hospice brīvprātīgais var sniegt lielu atbalstu. Šis darba aspekts vienkārši ietver sarunu ar pacientu un emocionāla atbalsta piedāvāšanu. Līdz ar to indivīdam palīdz būt līdzjūtīgam un viņam piemīt izcilas komunikācijas prasmes.
Dažādu darbu veikšana pacientu labā ir arī hospisa brīvprātīgā pienākums. Precīzi pienākumi bieži var atšķirties, taču tie var ietvert tādas lietas kā lietu kārtošana, drēbju mazgāšana, ēdiena iegūšana vai pacienta istabas uzkopšana. Lai efektīvi veiktu šos uzdevumus, parasti ir nepieciešama persona, kas spēj pielāgoties un spēj apmierināt katra pacienta īpašās vajadzības.
Vēl viena patversmes brīvprātīgā loma ir sniegt ģimenes locekļiem pacientu atjauninājumus. Tā kā ģimene ne vienmēr var būt blakus, bieži vien brīvprātīgajam ir jāsazinās ar ģimenes locekļiem, kad tas ir nepieciešams. Piemēram, ja pacientam pēkšņi rodas medicīniska komplikācija, brīvprātīgajam vajadzētu piezvanīt kādam ģimenes loceklim, lai izskaidrotu situāciju.
Turklāt šajā amatā dažkārt ir nepieciešams patversmes brīvprātīgais, kas piedāvā atbalstu ģimenēm. Lai gan ģimene parasti sagaida mīļotā nāvi, skumjas, kas izriet no zaudējuma, joprojām ir smagas. Līdz ar to brīvprātīgajam ir jābūt ļoti līdzjūtīgam un jāspēj sniegt mierinājumu pacienta nāves gadījumā.