Ko dara students pedagoģiskajā praksē?

Prakses saturu nosaka augstskolas programma, bet uzbūve gandrīz vienmēr ir pakāpeniska. Pirmajā posmā students vēro un pieraksta, kā mentors veido stundas struktūru, kā rīkojas ar uzmanības zudumu un kā runā ar vecākiem. Otrajā posmā viņš vada atsevišķus stundas posmus, piemēram, sasildīšanos vai nostiprināšanu. Trešajā posmā viņš vada veselas stundas ar savu plānu, un mentors kļūst par vērotāju, kurš pēc tam sniedz atgriezenisko saiti.

Papildus stundām students iesaistās skolas ikdienā. Tas nozīmē dalību metodiskajās sanāksmēs, darbu ar klases dokumentāciju elektroniskajā žurnālā, pārbaudes darbu labošanu, ārpusstundu pasākumiem un dažkārt arī sarunām ar vecākiem mentora klātbūtnē. Tieši šī daļa visbiežāk pārsteidz, jo mācīšana klasē ir tikai daļa no skolotāja darba laika, un administratīvie pienākumi jāiemācās plānot tikpat rūpīgi.

Formāli praksi noformē ar trīspusēju vienošanos starp augstskolu, skolu un studentu. Students strādā mentora pārraudzībā un nav skolas darbinieks, tāpēc viņš nevar patstāvīgi vērtēt skolēnus ar ierakstu žurnālā bez mentora apstiprinājuma, nedrīkst palikt ar klasi viens, ja programma to neparedz, un nevar aizstāt trūkstošo skolotāju kā bezmaksas darbaspēks. Ja skola to prasa, par to jārunā ar prakses vadītāju augstskolā.

Pirms prakses jānokārto divas praktiskas lietas. Pirmā ir atbilstība prasībām darbam ar bērniem: normatīvie akti liedz strādāt izglītības iestādē personām, kas sodītas par noteiktiem noziedzīgiem nodarījumiem, tāpēc skola var prasīt izziņu no Sodu reģistra. Otrā ir veselības pārbaude, kas nepieciešama darbam ar bērniem. Abas kārtojiet laikus, jo to nokārtošana aizņem vairākas darba dienas.

Vērtēšanā izšķirošais ir prakses dokumentu kopums: stundu plāni, dienasgrāmata ar pārdomām par katru vadīto stundu, mentora raksturojums un pašvērtējums. Biežākā kļūda ir aizpildīt dienasgrāmatu pēdējā vakarā pirms iesniegšanas, jo tad tajā nav redzama izaugsme, un tieši izaugsmi vērtē augstskolas pasniedzējs. Otra kļūda ir baidīties uzdot mentoram jautājumus, lai neizskatītos nekompetenti, kaut gan mentors gaida tieši pretējo.

Ja praksē rodas nopietns konflikts vai skola neievēro vienošanos, nerisiniet to vienatnē. Vispirms runājiet ar mentoru, pēc tam ar prakses vadītāju augstskolā, kurš var praksi pārcelt uz citu skolu. Ja notikusi vardarbība vai bērnu tiesību aizskārums, par to ir pienākums ziņot skolas vadībai un vajadzības gadījumā bāriņtiesai vai policijai, un šis pienākums attiecas arī uz praktikantu.