Viltošanas advokāts parasti izskata lietas par viltotiem parakstiem uz dažādiem dokumentiem. Šāda veida advokāts izskata arī lietas, kurās dokumenti tiek veidoti ar nolūku veikt krāpšanu vai maldināt citu personu, organizāciju vai uzņēmumu. Turklāt šāda veida advokāts var izskatīt arī lietas, kurās viņa klients nav izveidojis vai neparakstījis viltotos dokumentus, bet tika atrasts pie tiem. Ja persona ir apsūdzēta par viltošanu, viņa advokāta uzdevums parasti ir aizstāvēt viņu tiesā un nepieļaut, ka viņam draud sodi, piemēram, cietumsods un naudas sodi. Ja tas nav iespējams, viltošanas advokāts var mēģināt nodrošināt savam klientam vieglākos iespējamos sodus.
Interesanti, ka viltojumu advokāts var izskatīt daudzu veidu lietas. Daudzi cilvēki vislabāk zina gadījumus, kad indivīds vilto cita parakstu. Tas var notikt, parakstot līgumus, kredītkaršu kvītis vai pat čekus. Cits viltošanas veids ir dokumentu izveide ar nolūku maldināt otru, pat ja paraksti uz dokumentiem ir likumīgi. Viltojumu advokāts var izskatīt arī lietas, kurās tiek viltota papīra nauda vai pat tās, kas saistītas ar dizaineru preču un mākslas darbu viltošanu.
Daudzviet viltošana tiek uzskatīta par noziegumu. Noziedzīgs nodarījums ir smags nozieguma veids, par kuru persona bieži tiek sodīta ar laiku cietumā un pastāvīgu sodāmību. Viltošanas advokāta galvenais pienākums var būt pārliecināt tiesnesi vai zvērināto, ka viņa klients ir nevainīgs. Viņš var mēģināt to izdarīt, sniedzot pierādījumus, ka viņa klients nemaz nav bijis iesaistīts viltošanā. Tomēr dažos gadījumos šāda veida advokāts var mēģināt pierādīt, ka viņa klients redzēja, apstrādāja vai izmantoja viltotu priekšmetu, bet nezināja, ka veic viltojumu.
Dažreiz viltojumu advokāts arī mēģinās pārliecināt tiesu, ka viņa klients uzskatīja, ka viņam ir likumīgas tiesības parakstīt citas personas vārdu. Daudzās jurisdikcijās šī pārliecība var būt pietiekama, lai atbrīvotu atbildētāju no apsūdzības par viltošanu. Piemēram, ja puse A dod pusei B atļauju parakstīt dokumentus viņa vietā un vēlāk pārdomā, puse B nevar tikt saukta pie atbildības par viltošanu, ja puse A viņu nekad nav informējusi par atsaukto atļauju.
Viltošanas advokāts dažreiz var izmantot reibumu kā aizstāvību arī savam klientam. Piemēram, ja klients piedalījies viltojumā, būdams piedzēries, tā dažviet var būt adekvāta aizstāvība. Atkarībā no jurisdikcijas tas var nenozīmēt, ka puse ir pilnīgi nevainīga, taču aizstāvību var izmantot, lai parādītu, ka tā tobrīd neaptvēra, ka izdara noziegumu, vai nekontrolēja sevi.