Atteikšanās ir darbības vārds, kas nozīmē atstāt vai lūgt, lai kāds atstātu dalību tiesas procesā vai tiesas lēmumā, pamatojoties uz kādu personisku interesi par lietu. Šo terminu visbiežāk lieto gadījumos, kad tiesneši paši sevi aizliedz, jo viņu interese par lietu kaitē viņu objektivitātei. Dažreiz zvērinātie vai advokāti tiek noraidīti, un jebkurā gadījumā attaisnojums var būt piemērotāks termins. Atteikšanās pamatā ir latīņu vārds recusare, kas aptuveni nozīmē “atteikties no iemesla”. Atteikums ir šī vārda lietvārda forma.
Tiesnešiem ir jāatkāpjas, ja viņiem ir kāda personīga interese par lietu vai lēmumu, kas ietekmē viņu spēju to taisnīgi spriest. Dažādi interešu veidi ietver spēcīgas personiskas attiecības ar jebkuru tiesas procesā iesaistīto pusi, iepriekšēju iesaistīšanos notiekošā lietā citā statusā, neobjektivitāti izskatāmajā jautājumā vai finansiālas intereses lietas iznākumā. Tā kā tiesneša uzdevums ir taisnīgi iztiesāt lietu, jebkāda īpaša interese par to, kas varētu radīt aizspriedumus, nav vēlama, un tiesnesim vienmēr ir jāatzīst šī interese un jāatkāpjas.
Tiesas noraidījuma piemēri ir bieži. Augstākās tiesas tiesneši atkāpjas, it īpaši, ja viņiem ir finansiāla interese par pieņemto lēmumu vai ja viņi iepriekš ir strādājuši pie lietas zemākas instances tiesā. Daudzās mazās pilsētās nav nekas neparasts, ka tiesnešiem ir personiskas attiecības ar tiesas procesa pusēm vai viņi ir saistīti ar kādu, kas ir iesaistīts lietā. Šis jautājums ne vienmēr ir skaidrs; tiesneši, kuri ilgu laiku strādā vienā tiesā, mēdz iepazīties ar advokātiem, kuri aizstāv lietas, un dažus no viņiem var pazīst arī sabiedriski. Ja vien šīs saites nav romantiskas vai ģimenes, personīgās zināšanas par advokātu ne vienmēr ir iemesls atteikumam, lai gan daži apgalvo, ka tas rada neizdevīgus apstākļus advokātiem, kuri nav saistīti.
Advokāti var arī lūgt atraidīt tiesnesi, kurš, viņuprāt, nevarēs pieņemt taisnīgu lēmumu. Dažreiz tiesneši neapzinās interešu konfliktu, kamēr nav sācies tiesas process, vai arī viņi nejūt, ka ir pietiekami daudz konflikta. Advokāti var norādīt uz konfliktu un lūgt citu tiesnesi, taču parasti viņiem vispirms ir jāpiedāvā tiesnesim iespēja atkāpties. Vēršanās uz augstāku tiesu, lai lūgtu tiesneša atstādināšanu, var radīt negatīvas politiskas sekas, lai gan daži juristi to ir veiksmīgi paveikuši.
Žūrijas un dažkārt arī advokāti tiek noraidīti. Zvērinātais pastāsta tiesnesim, kāpēc viņa nevar taisnīgi izlemt lietu, un iemesli ir līdzīgi tiem, ko izmanto tiesnesis. Advokātiem var būt arī personiskas intereses lietās, kas pārsniedz viņu klientu pienācīgu apkalpošanu vai ir pretrunā ar to. Īpaši šāds scenārijs var rasties, ja tiesa nodod lietas advokātiem. Jebkuram advokātam, kuram ir personiskas intereses pretējā pusē, piemēram, finanšu ieguldījums vai radniecība, ir jāatsakās vai jāpalīdz klientam atrast advokātu, kas var pārstāvēt klientu bez konflikta.