Ko nozīmē būt “rozā krāsā”?

“In the pink” ir angļu idioma, ko izmanto, lai aprakstītu kādu, kurš ir absolūti vislabākajā iespējamajā fiziskajā stāvoklī. Cilvēki bieži lieto šo frāzi, lai aprakstītu kādu, kurš ir vislabākajā stāvoklī bez jebkādām nozīmīgām slimībām, kuras būtu vērts pieminēt. Šo frāzi bieži izmanto, lai kontrastētu kādu, kurš nejūtas labi vai kam ir dažādas slimības. Lai gan vārda “rozā” kā veselības indikatora izcelsmi ir grūti noteikt, šīs frāzes izcelsme ir no laika, kad tā tika izmantota, lai aprakstītu jebko, kas bija labākais konkrētas grupas piemērs.

Nav nekas neparasts, ka cilvēki, kas runā angļu valodā, izmanto noteiktus krāsainus vārdus un frāzes, kas, iespējams, nenozīmē to, ko varētu norādīt viņu burtiskā definīcija. Šie vārdi vai frāzes, kas pazīstamas arī kā idiomas, parasti iegūst savu pieņemto nozīmi no tā, kā tie tiek lietoti kultūrā, pretstatā to burtiskām interpretācijām. Šādas frāzes ir īpaši noderīgas, lai sniegtu runai ietekmi un izteiksmīgumu. Viena populāra idioma, kas lietota simtiem gadu, ir frāze “rozā krāsā”.

Ja kāds tiek raksturots ar šo idiomātisko izteicienu, viņam vai viņai jābūt ļoti labā veselībā. Šī frāze tiek izmantota kā galējība, kas nozīmē, ka šajā jautājumā aprakstītā persona veselības un fiziskās sagatavotības ziņā ir daudz augstāka par vidējo. Tā vietā tiem cilvēkiem, kuri ir pelnījuši šo frāzi, ir jābūt priekšzīmīgā stāvoklī salīdzinājumā ar citiem. Piemēram, apsveriet teikumu: “Es tikko veicu pārbaudi un saņēmu tīru veselības apliecību, tāpēc jūs varētu teikt, ka esmu sārtā stāvoklī.”

Daudzi cilvēki bieži izmanto šo frāzi, lai pretstatu citam stāvoklim, kad cilvēks vispār nav vesels. Viņi to var izdarīt, salīdzinot cilvēka veselību dažādos dzīves posmos, vai arī viņi var salīdzināt vienu cilvēku ar citu. Piemēram, kāds varētu teikt: “Tas ir kauns, kā viņa kļuva no pilnīgas rozā līdz tik daudzām veselības problēmām tikai dažus gadus vēlāk.”

Frāze “sārtā” ir lietota simtiem gadu, sākot no dramaturga Viljama Šekspīra 16. gadsimtā. Tomēr lielāko daļu laika šī frāze īpaši neatsaucās uz veselību. Tā vietā tas tika izmantots, lai aprakstītu jebko, kas bija labākais no konkrētas lietas. Tikai 20. gadsimtā tas ieguva asociāciju ar veselību.