Frāze “nogriezt degunu, lai neradītu seju” nozīmē, ka persona uzvedas tā, kas var nekavējoties sniegt gandarījumu, bet galu galā ir postoša vai negatīvas sekas. Šo frāzi parasti izmanto, lai brīdinātu kādu no pārsteidzīgas rīcības vai neļautu viņam vai viņai darīt kaut ko tādu, kam var būt ilgtermiņa vai neparedzētas izmaksas. Tas ir līdzīgs vairākām citām frāzēm, kas lietotas dažādās valodās un vēstures periodos. Tās izcelsmi ir nedaudz grūti noteikt, lai gan ir vismaz divi dažādi stāsti.
Viens no visizplatītākajiem šīs frāzes lietojumiem ir brīdinājums, kas parasti tiek adresēts kādam: “To darīt būtu tas pats, kas nogriezt degunu, lai spītētu sejai”. Lai gan frāzes formulējums var būt nedaudz stīvs, nozīmi var noteikt, vienkārši aplūkojot pašu frāzi. Cilvēks, kurš nogriež degunu, ne tikai atriebjas pret seju, viņš rada sāpes un ciešanas savam ķermenim kopumā.
Šī frāzes burtiskā pārbaude atklāj tās nozīmi pavisam vienkārši. Frāze apraksta darbību, kas var radīt sākotnējo vai īslaicīgu gandarījumu, bet kurai ir ilgtermiņa vai neizbēgamas sekas, kas būtu jāņem vērā. Kā piemēru var minēt kādu, kurš ir dusmīgs uz savu dzīvesbiedru un nolemj nodedzināt savu māju, lai iznīcinātu šīs citas personas īpašumu. Tā kā māja pieder abiem, cilvēks nodarītu ļaunumu arī savai mantai.
Frāzes “nogriezt degunu, lai neradītu seju” izcelsme ir nedaudz neskaidra, un tās rašanos izskaidro divi dažādi stāsti. Viens stāsts, kas šķiet diezgan apokrifs, apgalvo, ka 9. gadsimtā mūķeņu grupai, kuru vadīja svētā Eba, draudēja uzbrukums, ko izraisījuši vikingi. Lai saglabātu viņu šķīstību, leģenda vēsta, ka svētā Eba nogriezusi sev degunu, lai kļūtu vīriešiem nepievilcīga, un uzdevusi to darīt arī citām klostera mūķenēm. Šis stāsts liecina, ka sevis sakropļošana bija veiksmīga un vikingi nav pārkāpuši mūķenes, bet gan, izsakot savu riebumu, iebrucēji klosteri nodedzināja.
Nedaudz ticamāks šīs frāzes avots uzskata, ka tai ir latīņu izcelsme un tā ienāca franču valodā 12. gadsimtā. Tas, iespējams, tika teikts 17. gadsimtā karalim Henrijam IV, kurš grasījās iznīcināt Parīzi, lai sodītu parīziešus, kuri tolaik nepiekrita viņa varai. Atbildot uz to, tiek teikts, ka viens no ķēniņa galminiekiem viņam teicis, ka to darīt būtu kā “nogriezt degunu, lai par spītu sejai”, un karalis tam piekrita.