Sākotnējā nozīme attiecas uz konstitucionālās interpretācijas juridisko teoriju, kas uzskata, ka ASV konstitūcija ir jāinterpretē atbilstoši tam, ko tās vārdi būtu nozīmējuši saprātīgam cilvēkam 1700. gadu Amerikā. Teorija, ko dažkārt dēvē par “oriģinalitāti”, arī balstās uz vēsturiskiem pierādījumiem, lai noteiktu konkrētu vārdu nozīmi to lietošanas laikā. Oriģinālisms ir pretstatā jēdzienam “dzīva konstitūcija”, kurā Konstitūcijas vārdu nozīme laika gaitā mainās, mainoties sabiedrībai. Tā arī atšķiras no sākotnējās konstitucionālās interpretācijas teorijas, kas skatās uz to, ko Framers būtu domājis šiem vārdiem nozīmēt.
Oriģinālisms aplūko nevis to, ko Frameri būtu domājuši vārdiem nozīmēt, bet gan to, ko parasts pilsonis ar saprātīgu prātu būtu sapratis tos tos rakstīšanas laikā. Frāzes tiesību aktā, piemēram, “tiesības nēsāt ieročus”, “vārda brīvība” vai “nežēlīgs un neparasts sods”, ir jāaplūko to vēsturiskajā kontekstā. Jo īpaši tā laika aktuālie notikumi, raksti un viedokļi ir saistīti ar vārdu sākotnējās nozīmes interpretāciju.
Piemēram, attiecībā uz frāzi “nežēlīgs un neparasts sods” oriģinalisms neņem vērā šīs frāzes mūsdienu nozīmi, kā tas varētu būt dzīvā konstitūcijas interpretācijā. Turklāt oriģinalisms nepārbaudīs Framera nolūku noteikt frāzes sākotnējo nozīmi. Konkrētu soda veidu varētu uzskatīt par nežēlīgu un neparastu pat tad, ja Framers to nekad nebūtu uzskatījis, ja vien saprātīgs cilvēks 1700. gadu Amerikas vēsturiskajā kontekstā to varētu uzskatīt par tādu.
Līdzīgi, runājot par vārda brīvību, agrīnās konstitucionālās lietas verbālus paziņojumus un simboliskus aktus traktēja vienādi. Oriģināli atzīmē, ka šī bija sākotnējā “vārda brīvības” nozīme, lielā mērā noteica vēsturiski notikumi, kas saistīti ar Konstitūcijas izstrādi. Daudzi kolonisti piedalījās politiskajos protestos, kas ietvēra tādas lietas kā karogu dedzināšana, likumi un valdības amatpersonu tēli. Bieži vien publiskas pulcēšanās bija slēpti politiski protesti, kuros vārdu vietā tika izmantoti simboli un slepenas zīmes.
Situācijās, kad Konstitūcijā par kādu tēmu nav runāts, oriģinalisms uzskata, ka Devītais grozījums ļauj valstīm risināt jebkuru jautājumu, kas konstitūcijā nav aplūkots vai aizliegts. Turklāt lietas, par kurām Satversme nerunā, nevajadzētu lemt Augstākajai tiesai. Jebkurš Konstitūcijas darbības jomas paplašināšana jāveic ar konstitūcijas grozījumiem, kā paredzēts Konstitūcijas V pantā. Saskaņā ar V panta noteikumiem grozījums ir jāapstiprina trīs ceturtdaļām valstu, demonstrējot vienprātību starp cilvēkiem pēc laika debatēm un apspriedēm.