Izteiciens, ka tas būtu, nozīmē vēlmju vai idealizētu alternatīvu nevēlamai realitātei. Citiem vārdiem sakot, runātājs vēlas atšķirīgu apstākļu kopumu vai iznākumu nekā reālā situācija, kurā viņš vai viņa atrodas. Dažkārt izteiciens tiek paplašināts līdz “ja tas tā būtu” vai “vai tā būtu taisnība”. Visi šie varianti joprojām liecina par spēcīgu vēlmi vismaz vienu reizi mainīt pašreizējos apstākļus. Piemēram, kad talantīgs sportists gūst traumu un ir jānomaina, piemēram, svarīgas spēles laikā, komandas biedri var ļoti vēlēties, lai viņš vai viņa būtu pietiekami vesels, lai veiktu savu sniegumu. Treneris varētu atbildēt ar “Ja tas tā būtu, bet mums šobrīd nav tādas iespējas.” Runātājs piekrīt noskaņojumam, taču arī saprot, ka vēlamās pārmaiņas patiesībā nevarētu notikt.
Tādi izteicieni kā šis ir lieliski piemēri tam, ko angļu instruktori sauc par subjunktīvo noskaņojumu. Teikums, kas uzrakstīts subjunktīvā noskaņojumā, norāda uz vēlamu esamības stāvokli vai hipotētisku situāciju. Daudzas reizes šāda teikuma priekšā ir tādi vārdi kā būtu, varētu, vajadzētu un ja. Skolotājs var pateikt savai klasei, ka, ja skola tiks atcelta nākamajā dienā, skolēniem tiks pagarināts viņu projektu termiņš. Tie nav apgalvojumi, kas balstīti uz faktiem, bet gan nosacījumi, kuru pamatā ir iespējami vai hipotētiski apstākļi. “Vai tā būtu” panāk to pašu, norādot uz teorētisku vai cerīgu nosacījumu.
Daži pat var lasīt vairāk par šādu pakārtotu paziņojumu. Runātājs ne tikai atzīst hipotētisku alternatīvu, bet arī norāda, ka alternatīva kaut kādā veidā būtu labāka par realitāti. Treneris tiešām labprātāk liktu savainoto spēlētāju atpakaļ sarakstā, nevis paļauties uz, piemēram, mazāk pieredzējušu aizstājēju. Savā ziņā runātājs piekrīt nosacītajam vai hipotētiskajam apgalvojumam, bet viņam ir jāsamierinās ar mazāk vēlamo realitāti. Ja realitāte nozīmē zaudējumus vai neveiksmi, nebūtu nekas neparasts, ja cilvēks vēlēsies dzīvotspējīgu alternatīvu. Daudzi cilvēki izmanto amerikāņu izteicienus skumjā vai nostalģiskā nozīmē, necerot, ka situācija vai apstāklis varētu tikt mainīts.
Daudziem ārzemēs dzimušiem runātājiem ir grūti aptvert subjunktīvā noskaņojuma jēdzienu angļu valodā. Daudzi standarta priekšmeta/darbības vārda vienošanās noteikumi mainās ikreiz, kad teikuma noskaņojums mainās uz subjunktīvu. Izteiciena maiņa no “bija” uz “bija”, kā arī modificējošais “būtu” norāda uz pāreju no reālā uz nosacīto, kas var būt ļoti mulsinoši iesācējiem un tiem, kuriem angļu valoda nav dzimtā. Tāpēc lielākā daļa angļu valodas gramatikas pasniedzēju māca savus studentus par subjunktīvo noskaņojumu kopā ar uz realitāti balstīto indikatīvo noskaņojumu. Tādas idiomas kā šī ir ideāli piemēri atšķirībai starp subjunktīvo un indikatīvo noskaņojumu.