Kas bija Kontinentālā flote?

Latvijas kara flote tapa līdzīgos apstākļos, 1919. gadā, Brīvības cīņu laikā, kad valstij nebija ne kuģu, ne bāzes, ne budžeta, un pirmie kuģi bija pārbūvēti un no citiem spēkiem pārņemti. Kā amerikāņiem 1775. gadā, arī Latvijai pirmais uzdevums bija nevis kaujas, bet apgāde, mīnu tralēšana un piekrastes kontrole.

Pēc 1940. gada okupācijas flote beidza pastāvēt, un pēc neatkarības atjaunošanas Jūras spēki tika veidoti no jauna. Mūsdienās to galvenā specializācija ir pretmīnu darbība, jo Baltijas jūrā joprojām guļ abu pasaules karu mīnas, un Krasta apsardzes dienests, kas organizē meklēšanu un glābšanu jūrā. Mācība abos gadījumos ir vienāda: mazas valsts flotes vērtība ir specializācijā un klātbūtnē, nevis kaujas kuģu skaitā.

Kontinentālā flote nav tas pats, kas kaperi, un nav tas pats, kas atsevišķu koloniju pašu uzturētie jūras spēki, kādi bija vairākām kolonijām. Tests ir jautājums, kas izsniedza pilnvaru un kas maksāja: ja kuģis darbojās ar Kongresa uzdevumu un algotu komandu, tā bija flote; ja privātīpašnieks ar atļauju laupīt, tas bija kaperis.

Tāpat to nedrīkst jaukt ar Kontinentālo armiju. Tās bija atsevišķas struktūras ar atšķirīgu pakļautību, un jūras kājnieki, kas izveidoti tajā pašā 1775. gadā, ir trešā, vēl viena vienība ar savu vēsturi.

Populārajos stāstos Kontinentālā flote izskatās kā spēks, kas izcīnīja neatkarību jūrā. Patiesībā tā zaudēja lielāko daļu kuģu, un tās galvenais devums bija apgāde un pretinieka kairināšana. Ja mēra pēc sagūstīto britu kuģu skaita, kaperi bija daudzkārt rezultatīvāki.

Praktiskā secinājuma vērtība ir vēsturiska: jaunas valstis reti spēj radīt pilnvērtīgu floti kara laikā, jo kuģu būve prasa gadus un naudu, kuras karā nav. Tāpēc tās izvēlas asimetriskus risinājumus, un to pašu loģiku redzam arī mūsdienu jūras karadarbībā.

Kuģu saraksti, komandieru biogrāfijas un kauju apraksti ir pieejami ASV Jūras kara flotes vēstures dienesta materiālos, kas ir primārais avots angļu valodā. Latvijas jūras spēku vēsturei drošākie avoti ir Latvijas Nacionālo bruņoto spēku publikācijas un Latvijas muzeju krājumi.

Datumi un kuģu vārdi dažādos avotos atšķiras, jo 18. gadsimtā uzskaite bija nepilnīga un daļa kuģu tika pārdēvēti. Ja datums ir svarīgs, vienmēr jāpārbauda vismaz divos neatkarīgos avotos.