Tiek uzskatīts, ka rakstniecība tika izgudrota Mezopotāmijā (mūsdienu Irākā) pirms 6,000 gadiem, 4000. gadā pirms mūsu ēras. Ir iespējams strīdīgs rakstīšanas gadījums 2,000 gadus agrāk, izmantojot Ķīnā izraktos bruņurupuču gliemežvākos, lai gan tiek apspriests, vai šie apzīmējumi ir pietiekami sarežģīti, lai tos varētu kvalificēt kā rakstu valodu.
Mezopotāmijas ķīļraksts ir pirmais plaši atzītais rakstīšanas veids, kas izveidots, iespiežot niedru irbuli mīkstā mālā un ļaujot tam sacietēt. Tā sāka izmantot logogrammas – rakstīšanas veidu, kurā katrs simbols atbilst veselam vārdam, nevis atbilst skaņai. Šis tips ir izdzīvojis līdz mūsdienām dažu ķīniešu rakstzīmju veidā. Rakstīšana bija stingri apsargāta prasme, ko izmantoja tikai rakstu mācītāji un priesteri. Tās sākotnējā funkcija bija uzskaite, piemēram, tabulējot, cik vergu strādāja pie konkrēta darba. Rakstu vārdu dibināšanu cieši pavadīja pirmie cipari.
Pēc tam, kad prakse sākās Mezopotāmijā, tā sāka parādīties daudzās citās vietās visā pasaulē. Pirmie zināmie ēģiptiešu hieroglifi no Narmeras paletes ir datēti ar 3100. gadu pirms mūsu ēras, 900 gadus pēc Mezopotāmijas ķīļraksta izgudrošanas. Noslēpumainā Indas ielejas civilizācija Indijā sāka rakstīt skriptus ap 3000. gadu pirms mūsu ēras, lai gan tie nav atšifrēti.
Apmēram 2900. gadu pirms mūsu ēras Mezopotāmijas rakstība attīstījās, iekļaujot skaņas, nevis tikai logogrammas. Apmēram 2600. gadā pirms mūsu ēras šumeru runa tika tulkota rakstītās zilbēs, izmantojot ķīļrakstu. Izgatavoti no trauslā māla, un lielākā daļa šo seno paraugu ir iznīcināti.
Ir zināms, ka pasaulē pirmais alfabēts radās Ēģiptē 2000. gadā pirms mūsu ēras, pamatojoties uz hieroglifiem. Pēc tam tas izplatījās Levantā un pārējā pasaulē. Daudzi ēģiptiešu hieroglifi ir saglabājušies akmenī. Pateicoties Rosetta akmenim, kurā līdzās hieroglifiem bija arī rakstīšana sengrieķu valodā, cilvēki varēja iztulkot dažus simbolus.