Ziemassvētku vecītis varētu izveidot sarakstu ar to, kuri bērni ir bijuši nerātni un kuri bijuši jauki, taču pat sliktajiem nav jāuztraucas par to, ka Ziemassvētku vecītis tos pārvērtīs vakariņās. To nevar teikt par tiem nelaimīgajiem mazajiem Islandē.
Saskaņā ar islandiešu folkloru kalnos dzīvo milzīga un riebīga ragana vārdā Grīla, kura Ziemassvētku laikā nolaižas pilsētās, meklējot slikti uzvedošus bērnus. Tos, ko viņa noķer, iemet maisā un atved līdzi mājās. Grýla tos aprī tādus, kādi tie ir, vai arī sajauc tos savā iecienītākajā sautējumā — un leģenda vēsta, ka viņai vienmēr ir daudz sautējuma, ko ēst.
Stāsts par Grīlu aizsākās vismaz 13. gadsimtā, kad par viņu tika rakstīts skandināvu mitoloģijā, taču viņa tika saistīta ar svētku dienu tikai gadsimtiem vēlāk. Terijs Gunels, kurš vada Islandes Universitātes Folkloristikas nodaļu, saka, ka Grīla jau sen ir bijusi viena no populārākajām personāžām islandiešu folklorā. “Tu nejaucieties ar Grīlu,” sacīja Gunels. “Viņa apēda vienu no saviem vīriem, kad viņai ar viņu kļuva garlaicīgi. Dažos veidos viņa ir pirmā feministe Islandē.
Dažas citas spocīgas Ziemassvētku tradīcijas:
Dienvidāfrikas bērniem stāsta par sliktu zēnu, kurš apēda visus Ziemassvētku vecīša cepumus; vecmāmiņa viņu nogalināja, un tagad viņa spoks Ziemassvētku laikā vajā mājas.
Norvēģijā Ziemassvētku vakarā ikvienam ir jāslēpj slotas, lai ļaunās raganas tās nenozagtu.
Baumo, ka Beļģijā, Francijā un Šveicē Ziemassvētku vecītim seko ļauns miesnieks, kurš nodarbojas ar nerātniem bērniem.