Kuras valstis tērē visvairāk aizsardzībai?

Procents no IKP ir politisks rādītājs, nevis kaujasspējas mērs. Divas valstis ar vienādu procentu var būt pilnīgi atšķirīgā gatavībā atkarībā no tā, cik liela daļa aiziet atalgojumam un pensijām, cik daudz ir munīcijas krājumos, cik regulāras ir mācības un vai ir noslēgti līgumi, kas nodrošina piegādes arī krīzē.

Otrs izšķirošais faktors ir cenu līmenis. Viens eiro Latvijā, viens dolārs ASV un viens rublis Krievijā nopērk ļoti atšķirīgu daudzumu darbaspēka un vietējās ražošanas. Tāpēc Krievijas izdevumi, mērot pēc pirktspējas paritātes, izskatās ievērojami lielāki nekā pēc oficiālā valūtas kursa, un tieši šī iemesla dēļ salīdzinājumi dolāros regulāri tiek apstrīdēti.

Biežākā kļūda diskusijās ir salīdzināt aizsardzības ministrijas budžeta pozīciju ar SIPRI publicēto skaitli un secināt, ka kāds melo. NATO metodika ietver arī tādus izdevumus, kas nacionālajā budžetā atrodas citās sadaļās, piemēram, militārpersonu pensijas un daļu no citu iestāžu izdevumiem, kas atbilst militārajai funkcijai. SIPRI izmanto savu, plašāku definīciju un rēķina pastāvīgās cenās.

Otra kļūda ir procenta rēķināšana no prognozētā IKP. Ja ekonomika aug ātrāk, nekā gaidīts, tas pats izdevumu apjoms eiro pēkšņi ir mazāks procents, un otrādi. Tāpēc gada laikā publicētie procenti mēdz atšķirties no galīgajiem, un politiskie strīdi par „mērķa izpildi" bieži ir strīdi par statistikas revīziju, nevis par naudu.

Tie nav tas pats, kas valsts kopējie drošības izdevumi. Iekšlietu ministrijas, Valsts robežsardzes, Valsts drošības dienesta un civilās aizsardzības finansējums NATO aizsardzības izdevumu definīcijā parasti neietilpst, lai gan krīzē šīs iestādes ir tikpat svarīgas. Tāpat militārie izdevumi nav tas pats, kas atbalsts Ukrainai: daļa no tā tiek uzskaitīta, daļa nāk no citām budžeta sadaļām vai kā mantas nodošana.

Vienkāršs tests: ja izdevumu var attiecināt uz bruņoto spēku spēju karot vai to sagatavošanu, tas parasti ir aizsardzības izdevums. Ja tas attiecas uz sabiedrisko kārtību valsts iekšienē, tas ir iekšlietu izdevums, lai cik militāri tas izskatītos.

No izdevumu tabulas nevar secināt, kura armija ir spēcīgāka. Tā neparāda personāla kvalitāti, ģeogrāfiju, sabiedroto saistības, kodolieročus vai rūpniecības spēju ražot munīciju karam ilgstoši. Neliela valsts ar drošības garantijām var būt drošākā situācijā nekā liela valsts, kas tērē vairāk.

Dati par slēgtām valstīm, piemēram, Ziemeļkoreju vai Ķīnu, ir aplēses, ko pašas institūcijas atzīmē kā nenoteiktas. Ja skaitlis vajadzīgs pētījumam vai publikācijai, jāatsaucas uz konkrētu SIPRI vai NATO publikāciju ar tās gadu, nevis uz apkopotu tabulu bez avota.