TJG Online
Savienotās Valstis

Ņūmeksikas štata devīze un vai Latvijai ir moto

Atjaunināts Publicēts 2 min lasīšana

Īsā atbilde

Ņūmeksikas štata devīze ir latīņu „Crescit eundo", ko parasti atveido kā „tas aug, virzoties uz priekšu", un tā redzama štata zīmogā. Latvijai oficiālas, likumā noteiktas valsts devīzes nav: frāze „Tēvzemei un Brīvībai" ir Brīvības pieminekļa uzraksts, nevis valsts moto.

Frāzes izcelsme ir literāra. Tā nāk no romiešu dzejnieka Lukrēcija poēmas „Par lietu dabu", kur tēlots zibens spēriens, kas, lidojot uz priekšu, uzņem arvien lielāku spēku. Teritorijas laikā izvēlētais moto pārcelts uz štata zīmogu, un tur tas palicis. Mēģinājumi to aizstāt ar saprotamāku frāzi likumdevējā ir bijuši, bet nav guvuši atbalstu.

Tulkojums ir tieši tā vieta, kur latviski rakstītie avoti kļūdās. „Eundo" ir darbības vārda „iet" ģerundija forma ablatīvā, tāpēc tas nozīmē nevis „kā tas iet", bet „ejot" vai „virzībā". Precīzāk būtu „aug, ejot" vai brīvāk „augot virzās uz priekšu". Burtisks tulkojums no angļu valodas starpversijas rada bezjēdzīgu teikumu, un tieši tāpēc arī paši ņūmeksikieši devīzi bieži uzskata par nesaprotamu.

Latvijas situācija ir cita veida. Mums valsts simboli ir precīzi definēti: karogam, ģerbonim un himnai ir savi likumi, bet devīzes institūta vispār nav. Tas nav trūkums, un tā ir tipiska Eiropas prakse; arī daudzām citām Eiropas valstīm oficiāla moto nav.

Latvijā funkcionāli devīzes lomu pilda divas frāzes, un abas ir jālieto apzināti. „Tēvzemei un Brīvībai" ir uzraksts Brīvības pieminekļa cokolā; pieminekli pēc Kārļa Zāles meta atklāja 1935. gadā, un uzraksta formulējums saistīts ar dzejnieku Kārli Skalbi. „Dievs, svētī Latviju!" ir valsts himnas pirmā rinda, tātad tā nāk no likumā noteikta teksta, un tāpēc to nedrīkst brīvi pārveidot.

Kur devīzes Latvijā tomēr sastopamas

Heraldikā devīze ir likumīgs elements: to var iekļaut pašvaldību, iestāžu, dzimtu un militāro vienību ģerboņos, un tieši tur Latvijā devīzes pastāv. Šādu ģerboņu projektus vērtē Valsts heraldikas komisija, un devīzes teksts tiek apstiprināts kopā ar pārējo kompozīciju.

Arī augstskolām un bruņoto spēku vienībām ir savi saukļi latīņu vai latviešu valodā. Tie ir konkrētas organizācijas, nevis valsts simboli, un šo atšķirību ir vērts ievērot oficiālos tekstos.

Ar ko to jauc

Devīzi jauc ar saukli un ar himnu. Tests: devīze ir pastāvīga, īsa frāze, kas heraldiski piederīga ģerbonim vai zīmogam; sauklis ir mainīga komunikācijas frāze, piemēram, tūrisma zīmola vai kampaņas teksts; himna ir likumā noteikts muzikāls un teksta darbs ar reglamentētu izpildīšanas kārtību.

Praktiskā sekas: tūrisma kampaņas sauklis nav valsts devīze, un to nedrīkst lietot kā oficiālu formulējumu, piemēram, valsts apbalvojumā vai diplomātiskā dokumentā.

Kļūda, ko izdara skolas darbos

Bieži sastopamais apgalvojums, ka Latvijas valsts devīze ir „Tēvzemei un Brīvībai", ir nepareizs un skolotāji to atzīmē. Pareizā formulējums ir, ka Latvijai oficiālas devīzes nav, bet vēsturiski un simboliski nozīmīgs uzraksts ir uz Brīvības pieminekļa.

Otra biežā kļūda ir šo frāzi jaukt ar politiskas partijas nosaukumu, kurā ietilpst tie paši vārdi. Piemineklis un tā uzraksts ir valsts kultūras piemineklis, nevis politiska simbolika.

Ja vajag precīzu atsauci

ASV štatu devīžu oficiālo formulējumu publicē attiecīgā štata sekretāra birojs, un tieši tur jāpārbauda rakstība, jo latīņu frāzes tīmeklī bieži cirkulē ar kļūdām. Latvijas valsts simbolu regulējumu skatīt vietnē likumi.lv, bet heraldikas jautājumos atzinumu sniedz Valsts heraldikas komisija.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Savienotās Valstis Sadaļas jautājumi ar burtu Ņ Ziņot par neprecizitāti