TJG Online
Savienotās Valstis

Kāpēc Ohaio sauc par Buckeye State?

Īsā atbilde

Ohaio iesauka Buckeye State cēlusies no koka Aesculus glabra, kas ir tuvs mūsu parastās zirgkastaņas radinieks un kas agrīnajiem kolonistiem šajā apvidū bija ļoti pierasts skats. Angliskais nosaukums buckeye nozīmē brieža acs, jo spīdīgā brūnā sēkla ar gaišu plankumu patiešām atgādina acs zīlīti.

Iesauka nostiprinājās nevis dabas, bet politikas dēļ. 1840. gada prezidenta vēlēšanu kampaņā Viljams Henrijs Harisons, kurš dzīvoja Ohaio, tika pasniegts kā vienkāršs pierobežas cilvēks, un viņa atbalstītāji kampaņas simbolos izmantoja baļķu būdu un tieši šī koka sēklas un spieķus. Kampaņa bija trokšņaina un veiksmīga, un ar to vārds pielipa gan štatam, gan tā iedzīvotājiem. Vēlāk to pārņēma arī Ohaio Valsts universitātes sporta komandas, kas joprojām sauc sevi par Buckeyes.

Otrs stāsta pavediens ir agrīnie kontakti ar vietējiem iedzīvotājiem, kuri līdzīgu vārdu esot lietojuši gan kokam, gan kādam no pirmajiem kolonistiem. Šī versija ir izplatīta populārajā literatūrā, bet vēsturiski tā ir vāji dokumentēta, un uzskatīt to par pierādītu nevajadzētu. Ticamais kodols ir vienkāršs: koks bija pazīstams, sēkla neparasta, un politiskā kampaņa to pacēla par simbolu.

Latvijā štata iesauku analogs būtu novada vai pilsētas sauklis, nevis oficiāls simbols. Mums valsts līmenī ir nostiprinājušies nacionālie koki, ozols un liepa, kā arī nacionālais putns baltā cielava, bet tie nav radušies vēlēšanu kampaņās. Pilsētām ir saukļi un tēli, piemēram, Liepāja sevi jau gadu desmitiem saista ar vēju. Atšķirība no ASV ir tā, ka Latvijā šādi apzīmējumi gandrīz nekad nav noteikti likumā, bet ASV štatu simbolus apstiprina štata likumdevējs.

Praktiski Latvijas lasītājam no šī stāsta noder augs, nevis politika. Aesculus ģints koki ir arī pie mums: parastā zirgkastaņa ir viens no biežāk stādītajiem alejas kokiem Latvijas pilsētās un muižu parkos. Tās augļi izskatās gardi, bet nav ēdami, un tieši šī līdzība katru rudeni rada reālas problēmas.

Slazds: zirgkastaņa nav ēdamā kastaņa

Latvijā rudenī savāktās spožās brūnās sēklas ir zirgkastaņas augļi, kas satur rūgtas, indīgas vielas un nav pārtika. Ēdamais kastanis ir pavisam citas ģints koks, Castanea sativa, kas Latvijas klimatā ražu praktiski nedod, un veikalos pārdotie grauzdējamie kastaņi ir ievesti.

Pazīmju tests ir drošs. Zirgkastaņas auglis ir apaļīgs, ar vienu lielu gaišu plankumu, un čaula ir bieza ar retām, resnām dzeloņām. Ēdamā kastaņa auglis ir plakanāks, ar smailu galiņu un pūkainu pušķīti, un čaulai ir blīvi, adatveida dzeloņi kā ežam. Ja dzeloņi ir reti un resni, koks nav ēdams.

Ko darīt, ja bērns vai suns ir apēdis kastani

Zirgkastaņas sēklas izraisa galvenokārt kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus, un suņiem tās ir bīstamākas nekā cilvēkiem, arī tāpēc, ka vesela sēkla var radīt mehānisku aizsprostojumu. Nekādā gadījumā nevajag mēģināt izraisīt vemšanu pēc savas iniciatīvas.

Latvijā konsultāciju par saindēšanos sniedz Saindēšanās un zāļu informācijas centrs, kura kontaktus publicē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests; dzīvībai bīstamā situācijā jāzvana 113. Dzīvniekam jāvēršas pie veterinārārsta. Šis ir vispārīgs mehānikas apraksts, nevis ieteikums konkrētā gadījumā.

Ar ko iesauku sajauc

Buckeye State nav oficiāls štata nosaukums, tāpat kā Dzintarzeme nav Latvijas nosaukums. ASV štatiem ir gan oficiāli apstiprināti simboli, tostarp štata koks, putns un zieds, gan neoficiālas iesaukas, un tikai pirmie ir noteikti tiesību aktā.

Tests, kā tos atšķirt: oficiālais simbols ir sameklējams štata likumu krājumā ar pieņemšanas gadu, iesauka nav. Tāpēc tekstā, kur precizitātei ir nozīme, iesauku jālieto ar atrunu, ka tā ir sarunvalodas apzīmējums.

Godīgi par robežām

Iesauku izcelsme gandrīz vienmēr ir daļēji leģenda: tās veidojas mutvārdos un tikai vēlāk tiek pierakstītas, tāpēc konkurējošas versijas pastāv līdzās un neviena nav pilnībā pierādāma. Šeit droši var apgalvot tikai to, ka simbols ir koks un ka to populāra padarīja 1840. gada kampaņa.

Botāniskajos jautājumos, kas skar augu toksicitāti vai stādījumu izvēli, vispārīgs apraksts neaizstāj speciālistu. Konkrētas sugas piemērotību Latvijas apstākļiem vislabāk vaicāt dendrologam vai kokaudzētavai, kas strādā ar vietējiem stādījumiem.

Avoti