Operācija „Just Cause": ASV iebrukums Panamā 1989. gadā
Īsā atbilde
„Just Cause" bija ASV militārā operācija Panamā, kas sākās 1989. gada 20. decembrī ar mērķi gāzt valsts faktisko vadītāju ģenerāli Manuelu Norjegu un nodot viņu ASV tiesai. Galvenā kauju fāze ilga dažas dienas, Norjega padevās 1990. gada 3. janvārī, un operāciju oficiāli izbeidza janvāra beigās.
Fons ir Panamas kanāls. Pēc 1977. gadā parakstītajiem Torihosa un Kārtera līgumiem ASV bija apņēmusies kanālu nodot Panamas pārvaldībā līdz gadsimta beigām, tāpēc attiecības ar Panamas režīmu ASV bija stratēģiski jutīgas. Norjega gadiem ilgi bija ASV izlūkdienestu partneris Centrālamerikā un vienlaikus iesaistīts narkotiku tirdzniecībā, un šī dubultā loma beigās kļuva neizturama.
Saasinājums notika ātri. 1988. gadā ASV federālās žūrijas Floridā izvirzīja Norjegam apsūdzības narkotiku noziegumos. 1989. gada maijā viņš anulēja vēlēšanu rezultātus, kas bija nelabvēlīgi viņa atbalstītajiem kandidātiem. Decembra sākumā Panamas puse pasludināja, ka ar ASV pastāv kara stāvoklis, un dažas dienas vēlāk tika nošauts ASV virsnieks. Vašingtonā to uztvēra kā pēdējo argumentu.
Operācijā iesaistīja aptuveni divdesmit septiņus tūkstošus karavīru, kas vienlaikus uzbruka vairākiem mērķiem visā valstī, un tā bija arī pirmā reize, kad kaujas apstākļos izmantoja F-117 lidmašīnas. Panamas Aizsardzības spēki kā organizēts spēks tika sagrauti dažās dienās. Norjega patvērās Vatikāna nunciatūrā Panamā, un pēc vairāku dienu psiholoģiskā spiediena, tostarp skaļas mūzikas atskaņošanas pie ēkas, viņš padevās 1990. gada 3. janvārī.
Vēlākais iznākums: Gijermo Endara, kuru uzskatīja par 1989. gada vēlēšanu uzvarētāju, stājās prezidenta amatā, Norjegu aizveda uz Maiami un 1992. gadā notiesāja par narkotiku noziegumiem, pēc tam izdeva Francijai un visbeidzot Panamai. Panamas Aizsardzības spēkus izformēja, un Panama palika bez regulāras armijas.
Kāpēc tas interesē tieši Latvijā
Datums ir zīmīgs. Kamēr ASV karaspēks bija Panamā, Austrumeiropā gāza komunistiskos režīmus, un Latvijā jau bija aiz muguras Baltijas ceļš un Tautas frontes izaugsme. Divas pasaules daļas vienlaikus pārkārtoja savas varas attiecības, un starptautiskās tiesības abos gadījumos tika lasītas pavisam atšķirīgi.
Būtiskākais ir juridiskais precedents, nevis kaujas norise. ASV pamatoja iebrukumu ar savu pilsoņu aizsardzību, līgumu izpildi, demokrātijas atjaunošanu un aizdomās turētā aizturēšanu. Tieši argumentu par „savu pilsoņu aizsardzību" vēlākajās desmitgadēs izmantoja Krievija, attaisnojot spēka lietošanu kaimiņvalstīs. Latvijas lasītājam tas ir iemesls saprast, kāpēc šāds pamatojums starptautiskajās tiesībās tiek vērtēts ļoti piesardzīgi, lai kas to izmantotu.
ANO Ģenerālā asambleja 1989. gada 29. decembrī pieņēma rezolūciju, kas nosodīja iebrukumu kā starptautisko tiesību pārkāpumu. Rezolūcija nebija juridiski saistoša un neko nemainīja notikumu gaitā, bet tā parāda, ka arī tolaik pamatojums netika uzskatīts par pašsaprotamu.
Ko par upuriem var apgalvot godīgi
Amerikāņu zaudējumi bija salīdzinoši precīzi uzskaitīti un skaitliski nelieli. Panamas civiliedzīvotāju bojāgājušo skaits nav noskaidrots, un aplēses atšķiras vairākkārtīgi, sākot no dažiem simtiem oficiālajās versijās līdz krietni lielākiem skaitļiem cilvēktiesību organizāciju un vēlāko Panamas izmeklēšanas komisiju vērtējumos.
Lielākā daļa civilo upuru un postījumu bija saistīta ar kaujām blīvi apdzīvotajā El Čorijo rajonā Panamas pilsētā. Ja kādā tekstā redzat vienu konkrētu skaitli bez atrunām, autors visdrīzāk ir izvēlējies to versiju, kas atbilst viņa argumentam.
Ar ko to jauc
ASV astoņdesmito un deviņdesmito gadu operācijas nosaukumu dēļ saplūst atmiņā. „Just Cause" bija Panama 1989. gada decembrī. „Urgent Fury" bija Grenāda 1983. gadā. „Desert Storm" bija Persijas līča karš pret Irāku 1991. gada sākumā.
Tests ir ģeogrāfisks: Karību salu operācija ir Grenāda, Centrālamerikas sauszemes operācija ar kanālu fonā ir Panama, tuksneša kampaņa ar plašu starptautisku koalīciju un ANO Drošības padomes mandātu ir Irāka un Kuveita. Pēdējā atšķiras arī juridiski, jo tai bija skaidrs Drošības padomes pilnvarojums.
Kur meklēt avotus
Par militāro norisi visdetalizētākie publiski pieejamie apraksti ir ASV armijas vēstures dienesta izdevumi. Par starptautiski tiesisko novērtējumu jāskatās ANO dokumenti, nevis dalībvalstu paziņojumi. Par civilo upuru jautājumu ticamāki ir vēlākie Panamas izmeklēšanas materiāli un cilvēktiesību organizāciju ziņojumi.
Vēsturnieku vidū joprojām nav vienprātības par to, cik lielā mērā operācijas mērķis bija narkotiku apkarošana un cik lielā mērā kontrole pār kanāla nodošanas procesu. Šis ir godīgs „tas ir atkarīgs" punkts, un teksti, kas to noklusē, ir vai nu propaganda, vai virspusēji.