Kādi ir siū tautas vēstures galvenie notikumi?

Īsā atbilde

Siū vēstures atslēgas notikumi ir pārcelšanās no mežu joslas uz prērijām un zirga ieviešanās, līgumi ar ASV valdību un to laušana, karš par Melnajiem kalniem ar Mazā Bighornas kauja 1876. gadā, Brūces Ceļgala slaktiņš 1890. gadā un 20. gadsimta cīņa par tiesībām un valodu. Pats vārds „siū" ir svešs apzīmējums, un tautas pašnosaukumi ir dakoti, nakoti un lakoti.

Sākotnējā dzīvesvieta bija mežu un ezeru apgabals mūsdienu Minesotas un Lielo ezeru pusē. 17. un 18. gadsimtā daļa kopienu pārvietojās uz rietumiem, prērijās, kur no spāņiem izplatījies zirgs pilnībā mainīja dzīvesveidu: medības uz bizoniem kļuva efektīvas, nometnes mobilas, un izveidojās tas jātnieku tēls, kas vēlāk kļuva par visas Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju stereotipu. Kopienas bija apvienotas savienībā, kuru pašu valodā dēvē par Septiņiem padomes ugunskuriem.

19. gadsimta vidū attiecības ar ASV valdību tika kārtotas ar līgumiem, kuros tika noteiktas teritoriju robežas apmaiņā pret drošības garantijām un apgādi. Praksē līgumi tika lauzti gandrīz nekavējoties, jo uz rietumiem plūda kolonisti, tika būvēts dzelzceļš un iznīcināti bizonu bari, kas bija ekonomikas pamats. Bez bizoniem prēriju kopienas kļuva atkarīgas no valdības devas, un tieši šī atkarība bija galvenais pakļaušanas instruments.

1874. gadā ekspedīcija Melnajos kalnos atrada zeltu. Šī teritorija līgumā bija atzīta par siū zemi un ir svēta vieta, taču zeltraču pieplūdumu neviens neapturēja. Sekoja karš, kurā 1876. gadā pie Mazās Bighornas upes apvienotie lakotu un šajenu spēki iznīcināja ASV kavalērijas vienību ģenerāļa Kastera vadībā. Uzvara bija taktiska: atbildē valdība pastiprināja spiedienu, un pretošanās tika salauzta. Vadoņi Sēdošais Vērsis un Trakais Zirgs ir šī perioda centrālās figūras.

1890. gada decembrī pie Brūces Ceļgala upes Dienviddakotā armija nogalināja vairākus simtus lakotu, lielākoties sievietes un bērnus. Šis notikums parasti tiek uzskatīts par indiāņu karu beigām un ir viens no smagākajiem ASV vēstures punktiem. 20. gadsimtā sekoja rezervāciju sistēma, bērnu izņemšana no ģimenēm un nosūtīšana internātskolās, kur bija aizliegts runāt dzimtajā valodā, un tas nodarīja valodai lielāko postu.

Mūsdienās dakotu un lakotu kopienas dzīvo vairākos rezervātos, tostarp Pain Ridžas un Stāvošā Akmens rezervātā, ar savu pašpārvaldi, tiesām un skolām. Strīds par Melnajiem kalniem nav beidzies: ASV Augstākā tiesa 20. gadsimtā atzina, ka zeme atņemta nelikumīgi, un piešķīra naudas kompensāciju, bet ciltis to atsakās pieņemt, jo naudas saņemšana nozīmētu atteikšanos no zemes. 2016. gadā plaši izskanēja protesti pret naftas cauruļvada būvi pie Stāvošā Akmens rezervāta.

Atsevišķi jāpiemin 1862. gada Dakotu karš Minesotā, kas sākās, kad solītā apgāde netika piegādāta un kopienas cieta badu. Pēc tā notika lielākā masveida nāvessoda izpilde ASV vēsturē, un daļa dakotu tika izraidīti no Minesotas. Šī epizode Eiropā ir maz zināma, lai gan tā palīdz saprast, kāpēc uzticēšanās līgumiem bija zudusi jau pirms kara par Melnajiem kalniem.

Kāpēc nosaukumi atšķiras

Vārds „siū" cēlies no kaimiņu tautas apzīmējuma un nonācis angļu valodā ar franču tirgotāju starpniecību. Daļa kopienu to lieto arī pašas, taču precīzāk un pieklājīgāk ir lietot pašnosaukumus, kas atbilst trim valodas atzariem: dakoti, nakoti un lakoti.

Latviešu tekstos pareizrakstība svārstās, jo vārdi ienāk gan no angļu, gan no oriģinālvalodas. Rakstot darbu, vienā tekstā jātur viena forma un pirmajā minējumā jāpaskaidro, kas ar to domāts.

Kāds ir salīdzinājums Latvijā

Tiešu paralēli vilkt nevar, jo koloniālā vardarbība un zemju atņemšana Ziemeļamerikā notika citā mērogā. Tomēr Latvijā ir sava maza pamattauta, lībieši, kuras valoda 20. gadsimtā gandrīz izzuda, un tās atdzimšanas stāsts ir līdzīgs: skolas, vārdnīcas, kultūras pasākumi un juridiski atzīts statuss.

Latvijā lībiešu vēsturi un valodu pēta Latvijas Universitātes Lībiešu institūts, un Lībiešu krasts Ziemeļkurzemē ir īpaši aizsargāta kultūrvēsturiska teritorija. Skolas darbam šis salīdzinājums der labāk nekā vispārīgi apgalvojumi par apspiestām tautām.

Praktiski derīgs paņēmiens ir vienmēr pārbaudīt, vai avots runā par konkrētu cilti un konkrētu rezervātu, vai par visām kopienām kopā. Vispārinājumi par „indiāņiem" slēpj to, ka runa ir par desmitiem atšķirīgu tautu ar savām valodām un vēsturi.

Īsā atbilde

Kāpēc nosaukumi atšķiras

Kāds ir salīdzinājums Latvijā

Avoti

Saistītie jautājumi