Kas ir šošoni un kur viņi dzīvo?

Bieži var lasīt, ka šošoni „joprojām gaida federālu atzīšanu”. Tas nav tiesa: vairākas šošonu ciltis, tostarp Vindriveras austrumu šošoni, Fortholas šošoni un banoki, Dakvelejas šošoni un peijūti un ziemeļrietumu šošonu grupa, ir federāli atzītas.

Federāla atzīšana nav goda nosaukums. Tā nozīmē attiecības starp valdībām: cilts ir suverēna vienība ar savu pārvaldi, tiesām un tiesībām slēgt līgumus ar federālo valdību, un tai ir pieejamas federālās programmas. Atsevišķas mazākas grupas patiešām joprojām atzīšanu nav saņēmušas, un tieši no šīs nianses rodas kļūda.

1863. gada Rubiveliejas līgums ar rietumu šošoniem bija miera un caurbraukšanas līgums, nevis zemes atdošana. 20. gadsimtā federālā kompensāciju komisija tomēr nolēma, ka zeme ir zaudēta, un piešķīra naudas kompensāciju, kuru rietumu šošoni atteicās pieņemt, jo naudas saņemšana nozīmētu zemes prasības atteikšanu.

Strīds nonāca ASV Augstākajā tiesā lietā par Dennu ģimeni, un tiesa atzina, ka nauda, ieskaitīta valdības turētā kontā, jau ir uzskatāma par samaksātu. Tā ir laba ilustrācija tam, kā pamatiedzīvotāju zemes prasības ASV tiek slēgtas juridiski, nevis atrisinātas pēc būtības.

Vārdu „indiāņi” latviešu valodā joprojām lieto, un tas nav aizskarošs, bet precīzāk ir rakstīt „Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāji” vai vienkārši nosaukt tautu: šošoni, šošonu valoda, šošonu ciltis.

Latviešu priekšstatu par indiāņiem lielā mērā veidoja Karla Maja romāni un padomju laikā rādītās filmas, un tas ir romantizēts 19. gadsimta attēls. Mūsdienu šošonu ciltis ir juridiskas un politiskas kopienas ar budžetu, vēlētu padomi, skolām, valodas atjaunošanas programmām un tiesvedībām par ūdeni un zemi.

Populārā versija stāsta, ka Sakadžaveja veda ekspedīciju cauri kalniem. Patiesībā viņas galvenā nozīme bija cita: viņa bija tulce sarunās ar šošoniem, kur bija jāiegūst zirgi, un sievietes ar zīdaini klātbūtne ceļotāju grupā citām ciltīm nozīmēja, ka tas nav kara karagājiens.

Arī viņas vārda rakstība un izruna ir strīda jautājums, jo viena versija to skaidro no hidatsu valodas, otra no šošonu valodas. Tāpēc dažādos avotos redzamas atšķirīgas rakstības, un tā nav kļūda, bet neatrisināts jautājums.

Cilšu nosaukumi, robežas starp grupām un iedzīvotāju skaits dažādos avotos atšķiras, jo vēsturiskā dalījuma pamatā ir valoda un dzīvesveids, bet mūsdienu dalījuma pamatā ir juridiskais cilts statuss. Precīzus datus par konkrētu cilti jāmeklē pašas cilts vai ASV Indiāņu lietu biroja publicētajā informācijā.