TJG Online
Savienotās Valstis

Spānijas un ASV kara iznākums 1898. gadā

Īsā atbilde

Karš beidzās ar pilnīgu Spānijas sakāvi un 1898. gada decembrī Parīzē parakstīto miera līgumu: Spānija atteicās no Kubas un nodeva ASV Puertoriko, Guamu un Filipīnas. Ar to Spānija zaudēja pēdējās lielās aizjūras zemes, bet ASV pirmoreiz kļuva par koloniālu lielvaru ārpus sava kontinenta.

Karam bija vairāki iemesli. Kubā kopš 1895. gada plosījās neatkarības karš, ko Spānija apspieda ar koncentrācijas nometnēm un represijām, un ASV sabiedrībā tas izraisīja plašu līdzjūtību kubiešiem. Situāciju uzkurināja avīzes, kuru īpašnieki sacentās sensacionālos aprakstos par notikumiem salā, un šo žurnālistikas stilu vēlāk sāka saukt par dzelteno presi. Klāt nāca ASV ekonomiskās intereses cukura plantācijās un vēlme kontrolēt jūras ceļus Karību jūrā.

Tiešais aizdegšanās brīdis bija ASV kara kuģa „Maine“ sprādziens Havanas ostā 1898. gada februārī, kurā gāja bojā lielākā daļa apkalpes. Sprādziena cēlonis nekad netika droši noskaidrots, un mūsdienu pētnieki par to joprojām strīdas, tomēr tolaik ASV presē vaina uzreiz tika uzvelta Spānijai. Tā paša gada aprīlī ASV Kongress izšķīrās par karu.

Militāri karš bija īss, un to izšķīra jūras spēki. Maijā komodora Džordža Djūija eskadra Manilas līcī Filipīnās gandrīz bez zaudējumiem iznīcināja Spānijas floti, bet jūlijā tas pats atkārtojās pie Santjago de Kubas. Sauszemē slavu ieguva sauszemes kaujas Kubā, tostarp uzbrukums Sanhuanas augstienei, kur piedalījās brīvprātīgo pulks Teodora Rūzvelta vadībā. Jau augustā tika noslēgts pamiers, tāpēc karš ilga mazāk par četriem mēnešiem.

Miera līguma sekas izrādījās ilgstošas. Kuba formāli kļuva neatkarīga, bet ASV uz vairākiem gadu desmitiem paturēja tiesības iejaukties tās lietās un ierīkoja jūras spēku bāzi Gvantanamo līcī, kas darbojas joprojām. Puertoriko un Guama palika ASV pārvaldībā un ir ASV teritorijas arī šodien. Filipīnās vietējie neatkarības cīnītāji bija gaidījuši brīvību, tāpēc drīz izcēlās jauns, asiņains un ilgstošs karš starp filipīniešiem un ASV spēkiem.

Spānijai 1898. gads iegāja vēsturē kā „katastrofa“, un tas izraisīja dziļu sabiedrisku pašpārbaudi: rakstnieku un domātāju paaudze, ko sauc par 98. gada paaudzi, uz gadu desmitiem noteica spāņu kultūras noskaņu. ASV turpretī sekoja straujš uzplaukums un pārliecība par savu lomu pasaulē, kas turpinājās Panamas kanāla būvē un iesaistē Pirmajā pasaules karā. Tieši 1898. gadu vēsturnieki bieži izvēlas kā ASV pārtapšanas punktu no kontinentālas valsts par pasaules lielvaru.

Kas tajā laikā notika Latvijā

1898. gadā Latvijas teritorija bija Krievijas impērijas Kurzemes, Vidzemes un Vitebskas guberņās, un par neatkarīgu valsti vēl nevarēja būt ne runas. Rīga tobrīd bija viena no impērijas lielākajām rūpniecības pilsētām, auga latviešu inteliģence un presē risinājās Jaunās strāvas ideju cīņas, kuras varasiestādes tikko bija apspiedušas. Ziņas par karu Kubā un Filipīnās latviešu laikrakstos tika lasītas kā tāla, bet uzmanīgi sekota lielvaru sacensība.

Salīdzinājums ir pamācošs: 1898. gads rāda, cik ātri vecas impērijas zaudē teritorijas un cik maz šādos brīžos nozīmē mazo tautu griba. Latvijai neatkarības iespēja radās tikai divdesmit gadus vēlāk, kad Pirmais pasaules karš sagrāva uzreiz vairākas impērijas. Abos gadījumos izšķirošais bija lielvaru līdzsvara sabrukums, nevis pakāpeniskas reformas.

Biežākie pārpratumi

Šo karu nedrīkst jaukt ar Filipīnu un ASV karu, kas sākās nākamajā gadā un ilga daudz ilgāk, prasot nesalīdzināmi vairāk upuru, galvenokārt civiliedzīvotāju vidū. Tāpat nav pareizi teikt, ka Kuba 1898. gadā ieguva pilnīgu neatkarību: reāla suverenitāte tai bija ierobežota ar ASV noteiktajiem nosacījumiem.

Otrs pārpratums ir „Maine“ sprādziena cēlonis: apgalvojums, ka to izraisīja Spānijas mīna, nav pierādīts, un vēlākās tehniskās ekspertīzes pieļauj arī sprādzienu kuģa ogļu bunkurā. Vēsturiskos apgalvojumus par šo karu ir vērts pārbaudīt ASV Kongresa bibliotēkas un Nacionālā arhīva materiālos, kur pieejami arī laikrakstu oriģināli, kas parāda, cik ļoti tālaika prese ietekmēja sabiedrības noskaņojumu.

Avoti