TJG Online
Sports un vaļasprieki

Strauta forele Latvijā: kur tā dzīvo un ko drīkst

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Ņujorkas štata saldūdens zivs ir Salvelinus fontinalis, kuru angliski sauc par brook trout, bet kura patiesībā nav forele, bet palija. Latvijas straujajās upēs dzīvo cita zivs: strauta forele (Salmo trutta), un tās makšķerēšanu ierobežo izmēra, loma un lieguma laiku noteikumi, kas noteikti Ministru kabineta makšķerēšanas noteikumos.

Atšķirība starp forelēm un palijām nav sīkums nosaukumos. Palijas pieder pie Salvelinus ģints, un tām tumšākā ķermeņa fonā ir gaišāki plankumi, bet īstajām forelēm no Salmo ģints gaišākā fonā ir tumši un sarkani plankumi. Amerikas palija Eiropā ir ievesta un vietām audzēta zivkopībā, tāpēc angļu tekstu tiešs tulkojums regulāri rada apjukumu par to, kura zivs tiek makšķerēta.

Otra lieta, ko daudzi nezina: Latvijas strauta forele un jūrā ejošais taimiņš ir viena un tā pati suga ar diviem dzīvesveidiem. Viena daļa mazuļu paliek upē visu mūžu un kļūst par strauta foreli, otra daļa nolaižas jūrā, tur strauji izaug un atgriežas nārstot. Tieši tāpēc lašveidīgo zivju aizsardzība Latvijā vienmēr attiecas uz visu upi, nevis tikai uz tās lejteci.

Strauta forelei vajag aukstu, skābekli bagātu, strauju ūdeni ar grants gultni, tāpēc Latvijā tā koncentrējas Vidzemes un Kurzemes upju augštecēs un mazajās straujteces upītēs, nevis lielajās lēnajās upēs. Tā ir arī iemesls, kāpēc šī zivs ir ūdens kvalitātes rādītājs: ja upē vairs nav foreles, parasti ir mainījusies plūsma, temperatūra vai gultne, nevis vienkārši uzradušies makšķernieki.

Ko drīkst un ko nedrīkst

Makšķerēšanu Latvijā regulē Ministru kabineta noteikumi par makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medībām. Tajos ir noteikts minimālais pieļaujamais zivs garums, lomu skaita ierobežojums, nārsta lieguma laiki un tas, kurās upēs lašveidīgo zivju makšķerēšanai ir īpaši nosacījumi. Šie skaitļi laika gaitā mainās, tāpēc aktuālā noteikumu redakcija jāskatās vietnē likumi.lv, nevis vecos forumu ierakstos.

Papildus valsts noteikumiem daudzās upēs un ezeros darbojas licencētā makšķerēšana ar atsevišķu nolikumu, kur ir savas licences, sava kvota un reizēm arī prasība reģistrēt lomu. Foreļu upēs mēdz būt papildu ierobežojumi par ēsmas veidu un par zivju atlaišanu atpakaļ. Pirms izbraukšanas jāpārbauda tieši tā konkrētā ūdenstilpe, nevis vispārējais noteikums.

Makšķerēšanas karte un kontrole

Makšķerēšanas karte ir obligāta lielākajai daļai makšķernieku, un no tās ir atbrīvotas atsevišķas iedzīvotāju grupas, piemēram, bērni un vecāka gadagājuma cilvēki; konkrētās robežas norādītas noteikumos. Karti pērk uz noteiktu termiņu, un tā jāvar uzrādīt uz vietas kopā ar personu apliecinošu dokumentu.

Kontroli veic Valsts vides dienests, īpaši aizsargājamās dabas teritorijās arī Dabas aizsardzības pārvalde, un pārkāpuma gadījumā papildus sodam nāk zaudējumu atlīdzība par katru nelikumīgi iegūto zivi. Tieši lašveidīgajām zivīm šī atlīdzība ir viena no augstākajām, tāpēc „viena maza forelīte“ mēdz izrādīties dārgākais loms mūžā.

Biežākā kļūda

Visbiežāk cilvēki nopērk makšķerēšanas karti un uzskata, ka ar to pietiek. Karte dod tiesības makšķerēt, bet neatceļ ne nārsta liegumu, ne izmēra ierobežojumu, ne konkrētās upes īpašo statusu, un nedod piekļuves tiesības caur privātu zemi. Rudens un ziemas periods, kad lašveidīgās zivis nārsto, ir tieši tas laiks, kad upe izskatās vistukšākā un kārdinājums ir vislielākais.

Otrais slazds ir zivs nepareiza noteikšana: strauta foreles mazuli viegli sajaukt ar citām sugām, un pārliecība „tā nebija forele“ pārbaudē nelīdz. Ja šaubāties, zivi atlaiž. Zinātniskos jautājumus par zivju resursiem Latvijā pēta institūts BIOR, un tieši tā publikācijas, nevis sarunas krastā, ir vieta, kur meklēt datus par krājumu stāvokli.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Sports un vaļasprieki Sadaļas jautājumi ar burtu S Ziņot par neprecizitāti