Cilvēki

Stroms Tērmonds: segregācijas aizstāvis ASV Senātā

Atjaunināts 2026. gada 19. septembrīPublicēts 2022. gada 14. maijā 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Stroms Tērmonds (1902-2003) bija Dienvidkarolīnas politiķis, štata gubernators, 1948. gada prezidenta vēlēšanu kandidāts no segregacionistu atšķēlušās frakcijas un ASV senators gandrīz piecdesmit gadu garumā. Visvairāk viņu atceras par rekordilgo runu pret 1957. gada pilsonisko tiesību likumprojektu un par to, ka pēc viņa nāves atklājās viņa slēptā meita, kuras māte bija melnādaina ģimenes kalpotāja.

Tērmonda karjera sākās kā tipiska Dienvidu štata publiskā dienesta karjera: skolotājs, apgabala prokurors, štata tiesnesis, dienests armijā Otrajā pasaules karā, tostarp dalība Normandijas desantā, pēc tam Dienvidkarolīnas gubernatora amats. 1948. gadā, kad Demokrātu partija savā programmā pirmo reizi iekļāva pilsonisko tiesību punktus, Dienvidu delegāti atdalījās un izvirzīja Tērmondu par prezidenta kandidātu ar lozungu par štatu tiesībām. Viņš ieguva dažu Dienvidu štatu elektora balsis, un tieši šī epizode noteica viņa vietu ASV politikas vēsturē.

1957. gadā, mēģinot bloķēt pilsonisko tiesību likumprojektu, Tērmonds nostāvēja Senāta tribīnē vairāk nekā diennakti. Tas joprojām tiek minēts kā garākā viena senatora runa Senāta vēsturē. Likumprojekts tomēr tika pieņemts. 1964. gadā, pēc plašākā pilsonisko tiesību likuma pieņemšanas, viņš pārgāja pie republikāņiem, un šis solis bija viens no redzamākajiem simboliem Dienvidu vēlētāju pārbīdei starp abām lielajām partijām.

Vēlākajos gadu desmitos Tērmonds savu publisko retoriku mainīja: pieņēma darbā melnādainus darbiniekus, atbalstīja federālo svētku dienu Mārtina Lutera Kinga piemiņai un vairs neaizstāvēja segregāciju. Viņš nomira 2003. gadā, tikko sasniedzis simt gadu vecumu. Dažus mēnešus vēlāk Esija Meja Vašingtona-Viljamsa publiski paziņoja, ka ir viņa meita, dzimusi 1925. gadā, kad viņas māte, toreiz pusaudze, strādāja Tērmondu ģimenē. Ģimene apgalvojumu neapstrīdēja. Viņš meitu bija finansiāli atbalstījis, taču nekad neatzina publiski.

Kāpēc tas interesē latviešu lasītāju

Tērmonda vārds Latvijas presē parasti uzpeld divos kontekstos: kad runā par filibusteru un kad amerikāņu polemikā izskan arguments, ka „segregāciju aizstāvēja demokrāti". Abos gadījumos bez konteksta rodas nepareizs priekšstats.

Filibusters ir ASV Senāta īpatnība, kas izriet no tā, ka Senāta reglaments neierobežo runas ilgumu. Saeimā tāda instrumenta nav: Saeimas kārtības rullis nosaka runas laiku, tāpēc obstrukcija Latvijā izpaužas citādi, visbiežāk kā simtiem vai tūkstošiem priekšlikumu iesniegšana likumprojektam, par kuriem pēc tam jābalso pa vienam. Rezultāts ir līdzīgs, mehānisms pilnīgi atšķirīgs.

Kļūda, ko izdara, lasot amerikāņu strīdus

Biežākā maldu shēma ir mūsdienu partiju nosaukumu uzlikšana uz 20. gadsimta vidus politikas. Tērmonds 1948. gadā kandidēja nevis kā demokrāts un ne kā republikānis, bet no atsevišķas Dienvidu frakcijas, un vēlāk pārgāja pie republikāņiem tieši pilsonisko tiesību jautājuma dēļ. Proti, viņa biogrāfija ir piemērs partiju lomu maiņai Dienvidos, nevis arguments par to, ka kāda partija būtu pastāvīgi palikusi tāda pati.

Cena par šo kļūdu ir ne tikai neprecizitāte sarunā. Latviešu medijos šādi pārnesti argumenti mēdz tikt izmantoti, lai pamatotu pavisam citus secinājumus par mūsdienu ASV politiku, kas ar vēsturisko faktu nesaistās.

Ar ko viņu jauc

Tērmondu bieži sajauc ar Robertu Bērdu, senatoru no Rietumvirdžīnijas, kurš dienestā Senātā pavadīja vēl ilgāku laiku un kura biogrāfijā arī bija segregacionistiska pagātne, tostarp dalība Ku Klux Klan. Atšķirības tests: Bērds palika demokrātu partijā līdz mūža beigām un savu pagātni publiski nožēloja; Tērmonds partiju nomainīja un publiski nekad tik tālu negāja.

Otrs sajaukums ir starp 1957. un 1964. gada pilsonisko tiesību likumiem. Tērmonda rekordrunas objekts bija pirmais, daudz pieticīgākais no tiem; tieši otrais, 1964. gada likums, izraisīja politisko pārgrupēšanos.

Ko šeit nevajag pārprast

Precīzi datumi, balsojumu skaitļi un runas ilgums atšķiras pat nopietnos avotos par dažām minūtēm vai balsīm, tāpēc, ja kāds skaitlis tiek izmantots argumentā, tas jāpārbauda ASV Senāta vēstures dienesta publikācijās. Šis apraksts ir vēsturisks kopsavilkums, nevis pilna biogrāfija; viņa nostājas motīvu vērtējums vēsturnieku vidū nav vienots.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Cilvēki Sadaļas jautājumi ar burtu S Ziņot par neprecizitāti