TJG Online
Savienotās Valstis

Kas bija Tellera grozījums?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Tellera grozījums ir 1898. gadā ASV Kongresa pieņemts papildinājums lēmumam par iejaukšanos Kubā, ar kuru ASV apņēmās Kubu nepievienot sev un pēc kara atstāt salas pārvaldi tās iedzīvotājiem. Tas ir agrs piemērs tam, kā parlaments ierobežo savas valsts izpildvaru kara laikā.

1898. gada pavasarī ASV Kongress lēma par iejaukšanos Kubas neatkarības karā pret Spāniju. Debašu laikā pastāvēja bažas, ka iejaukšanās beigsies ar salas aneksiju, un Kolorado senators Henrijs Tellers ierosināja papildinājumu, kurā ASV atteicās no nodoma pakļaut Kubu savai suverenitātei un solīja pēc pacifikācijas pārvaldi nodot Kubas iedzīvotājiem. Grozījums tika pieņemts un kļuva par daļu no kopīgās rezolūcijas.

Karš beidzās ātri, un Spānija atteicās no Kubas, kā arī nodeva ASV citas savas kolonijas. Uz Kubu Tellera solījums attiecās, uz pārējām teritorijām ne, un tieši tāpēc Puertoriko un Filipīnu liktenis izvērtās citādi. Kuba nonāca ASV militārās pārvaldes rokās, un formāla neatkarība tika pasludināta divdesmitā gadsimta pašā sākumā.

Solījums tomēr netika izpildīts tā, kā to varēja saprast burtiski. Neatkarības nosacījums bija cita, vēlāka grozījuma iekļaušana Kubas pamatlikumā un līgumā ar ASV. Tas paredzēja ASV tiesības iejaukties salas lietās un iznomāt jūras spēku bāzes, tostarp Gvantanamo līcī. Šī kārtība tika atcelta tikai trīsdesmitajos gados, kad ASV mainīja savu politiku pret Latīņameriku, bet bāzes noma palika spēkā.

Vēsturnieki Tellera grozījumu vērtē divējādi. Vieni tajā saskata godīgu pretkoloniālu apņemšanos, kuru vēlāk apgāja; citi norāda, ka aiz tā stāvēja arī saimnieciskas intereses, tostarp cukura ražotāju aprēķini. Abas versijas ir savienojamas: teksts bija skaidrs, bet tā izpildi noteica vēlākie līgumi, nevis pats solījums.

Latvijas lasītājam šī epizode ir interesanta ne tik daudz ar Kubu, cik ar principu. Doma, ka spēka pielietošana nedod tiesības iegūt svešu teritoriju, divdesmitajā gadsimtā izveidojās par starptautisko tiesību normu, un tieši uz šo principu balstījās ASV un citu valstu politika, kas neatzina Baltijas valstu iekļaušanu Padomju Savienībā 1940. gadā.

Grozījuma teksts bija īss, un tieši īsums padarīja to ietekmīgu. Tajā nebija ne termiņu, ne uzraudzības mehānisma, tāpēc pēc kara ASV administrācija varēja apgalvot, ka solījums ir izpildīts, jo formāli pārvalde tika nodota kubiešu rokās. Šī nepilnība vēlāk kļuva par mācību starptautisko saistību rakstīšanā: saistībai bez izpildes kārtības un termiņa ir vājš spēks.

Kā kara un starptautisko saistību jautājumus izlemj Latvijā

Latvijā lēmumi par kara pieteikšanu un par valsts bruņoto spēku iesaisti ir parlamenta kompetencē, un Satversme šos jautājumus atstāj Saeimas ziņā. Dalība starptautiskajās operācijās tiek apstiprināta ar atsevišķu lēmumu, un tā nav tikai ministrijas vai komandiera izvēle. Starptautiskos līgumus, kas uzliek valstij būtiskas saistības, ratificē Saeima.

Tas nozīmē, ka Latvijā izpildvaras saistīšana ar parlamenta nosacījumiem nav izņēmums, kā tas bija Tellera grozījuma gadījumā, bet pastāvīga kārtība. Lēmumu tekstus un balsojumus var atrast Saeimas tīmekļvietnē, bet pieņemtie tiesību akti tiek publicēti oficiālajā izdevumā un portālā likumi.lv.

Kā to nesajaukt ar Plata grozījumu

Šos divus grozījumus jauc visbiežāk. Tellera grozījums ir 1898. gada solījums Kubu neanektēt. Plata grozījums ir vēlāks nosacījumu kopums, ar kuru ASV nodrošināja sev iejaukšanās tiesības Kubā un bāzes nomu. Pirmais ierobežoja ASV, otrais ierobežoja Kubu.

Ja rakstāt referātu vai gatavojaties eksāmenam, atcerieties arī hronoloģiju: vispirms kara rezolūcija ar Tellera grozījumu, tad karš un militārā pārvalde, tad Kubas konstitūcija ar Plata nosacījumiem, un tikai pēc tam formālā neatkarība. Primāros dokumentu tekstus angļu valodā publicē ASV Kongresa bibliotēka un Valsts departamenta vēstures birojs.

Kāpēc tas joprojām ir aktuāls

Gvantanamo bāzes noma, kas izriet no šī laika vienošanām, ir dzīvs strīda objekts starp ASV un Kubu vēl šodien, un tas rāda, cik ilgi darbojas reiz noslēgti līgumi. Vēsturisku dokumentu sekas parasti pārdzīvo to autorus, un tieši tāpēc juristi pievērš tik lielu uzmanību formulējumiem.

Latvijas skatījumā šeit ir vērtīga paralēle ar teritoriālo saistību un neatzīšanas politikas jautājumiem, ko pēc 1940. gada izmantoja Latvijas diplomātiskais dienests trimdā. Ja interesē šī tēma dziļāk, sākums ir Latvijas Nacionālā arhīva materiāli un Ārlietu ministrijas publicētie vēstures apkopojumi, nevis populārzinātniskie pārstāsti.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Savienotās Valstis Sadaļas jautājumi ar burtu T Ziņot par neprecizitāti