Kāpēc Teksasu sauc par Vientuļās zvaigznes štatu?

Zvaigznes stāsts sākas 19. gadsimta 30. gados. Teksasa tolaik bija Meksikas daļa, kurā strauji auga angliski runājošu ieceļotāju skaits, un 1836. gadā vietējie kolonisti pasludināja neatkarību. Sekoja īsa, bet asiņaina kara kampaņa ar Alamo misijas aplenkumu un Sanhasinto kauju. Nākamos gandrīz desmit gadus Teksasa pastāvēja kā atsevišķa Teksasas Republika ar savu prezidentu, sūtņiem un naudu, un tikai 1845. gadā tā pievienojās Amerikas Savienotajām Valstīm.

Tieši šis patstāvības posms devis iesaukai jēgu. Republikas karogā bija viena vienīga balta zvaigzne uz tumša laukuma, un tā apzīmēja valsti, kas stāv pati par sevi, bez citu aizmugures. Kad Teksasa iestājās ASV, karoga zvaigzne palika, un līdz ar to palika arī doma par vientuļo zvaigzni. Mūsdienās tā ir visur: vietējo uzņēmumu nosaukumos, sporta klubu simbolikā, tūrisma reklāmās un ikdienas runā.

Teksasietim segvārds nozīmē ko vairāk par ģeogrāfisku apzīmējumu. Tas saistās ar priekšstatu, ka štats vienmēr ir bijis īpašs gadījums: vienīgais, kas ASV sastāvā iestājies kā atsevišķa republika, nevis izveidojies no federālas teritorijas. Ap šo faktu ir izaugusi vesela mītu kārta, tostarp izplatītais, bet nepareizais apgalvojums, ka Teksasai esot tiesības jebkurā brīdī izstāties no ASV. Šādu tiesību nav, un ASV Augstākā tiesa pēc Pilsoņu kara skaidri atzina, ka štats vienpusēji Savienību pamest nevar. Saglabājusies ir tikai viena reāla atšķirība: iestāšanās līgumā Teksasai tika atrunāta iespēja sadalīties vairākos štatos, taču tā nekad nav izmantota.

Latvijas lasītājam noderīgi zināt, ka ASV štatu oficiālie simboli ir plaša un juridiski nostiprināta sistēma. Štata parlaments ar likumu apstiprina ne tikai karogu un zīmogu, bet arī štata putnu, koku, ziedu, dziesmu, minerālu un daudz ko citu. Segvārds šajā sarakstā parasti neietilpst vai ietilpst tikai daļēji, tāpēc viena un tā paša štata apzīmējumu var būt vairāki, un neviens no tiem nav vienīgais pareizais. Teksasas gadījumā līdzās vientuļajai zvaigznei lieto arī iesaukas, kas saistītas ar lopkopību un naftas rūpniecību.

Latvijā līdzīgu sistēmu nav. Valsts simbolus, proti, karogu, ģerboni un himnu, nosaka atsevišķi likumi, bet novadiem un pilsētām ir ģerboņi, kurus izskata Valsts heraldikas komisija un kuri tiek reģistrēti heraldikas reģistrā. Tautā izplatītās iesaukas, piemēram, Sigulda kā Vidzemes Šveice, Kuldīga kā Latvijas Venēcija vai Latgale kā zilo ezeru zeme, juridiski nav nekas: tās ir valodas un tūrisma parādība. Tāpat pašvaldību reklāmas saukļi nav simboli un var mainīties līdz ar zīmola maiņu.