TJG Online
Savienotās Valstis

Teksasas štata zīmogs un Latvijas valsts ģerbonis

Īsā atbilde

Teksasas štata zīmoga pamatmotīvs, piecstaru zvaigzne, nāk no Teksasas Republikas laika pēc atdalīšanās no Meksikas 1836. gadā, bet zvaigzni ietverošie zari, virzuļozola un olīvkoka, tika pievienoti 1839. gadā. Latvijā līdzvērtīgais valsts simbols ir nevis zīmogs, bet ģerbonis, kas izveidots 1921. gadā un kura lietošanu nosaka Latvijas valsts ģerboņa likums.

Teksasas zīmoga simbolika ir vienkārša un mērķtiecīga: zvaigzne apzīmē pašu Teksasu kā „vientuļo zvaigzni", olīvkoka zars mieru, bet ozola zars spēku. Tieši tāpēc abi zari attēlā izskatās gandrīz vienādi, un tos atšķir tikai pēc augļiem: vienā ir olīvas, otrā zīles. Tā ir klasiska Eiropas heraldikas aizguvuma pazīme Amerikas kontinentā.

Latvijas valsts ģerbonis ir jaunāks, bet daudz blīvāks pēc satura. To 1921. gadā veidoja mākslinieks Rihards Zariņš, apvienojot valstiskuma un vēsturisko novadu simbolus. Saule vairoga augšdaļā ir nacionālās valstiskības simbols, kas latviešu strēlnieku laikā jau bija lietots; trīs zvaigznes apzīmē vēsturiskos novadus; sarkanais lauva pārstāv Kurzemi un Zemgali, bet sudraba grifs ar zobenu Vidzemi un Latgali. Vairogu ietver ozola zari ar sarkanbaltsarkanu lentu.

Latvijā ģerbonim ir trīs formas, un tās nav savstarpēji aizstājamas: lielais valsts ģerbonis, papildinātais mazais valsts ģerbonis un mazais valsts ģerbonis. Kura forma lietojama, atkarīgs no iestādes: lielo ģerboni lieto augstākās valsts institūcijas, papildināto mazo ģerboni citas valsts iestādes, bet mazo ģerboni izmanto tur, kur tas noteikts likumā. Tieši šī hierarhija ir tas, ko visbiežāk lieto nepareizi.

Heraldikas jautājumos Latvijā kompetentā institūcija ir Valsts heraldikas komisija, kas darbojas Valsts prezidenta pakļautībā un vērtē gan pašvaldību, gan iestāžu, gan privātus ģerboņu projektus. Ja vajadzīgs jauns ģerbonis vai jāpārbauda, vai attēls ir heraldiski pareizs, tieši šī komisija dod atzinumu.

Zīmogs un ģerbonis nav viens un tas pats

Angļu valodas „state seal" latviski bieži pārtulko par valsts zīmogu un pēc tam pielīdzina Latvijas ģerbonim. Tas ir konceptuāls pārpratums. Zīmogs ir rīks un nospiedums, ar ko apliecina dokumenta īstumu; ģerbonis ir heraldisks attēls, kas valsti apzīmē.

Tests: pajautā, vai to var uzspiest uz papīra. Ja jā, runa ir par zīmogu; ja tas ir simbols, ko var novietot uz karoga, ēkas fasādes vai dokumenta veidlapas, runa ir par ģerboni. ASV štatos zīmogs ir vienlaikus arī galvenais vizuālais simbols, Latvijā šīs lomas ir nošķirtas, un iestāžu zīmogu ar valsts ģerboņa attēlu lietošanu nosaka atsevišķs regulējums.

Praktiskais ierobežojums, ko uzņēmēji pārkāpj

Latvijas valsts ģerboni nedrīkst brīvi izmantot reklāmā, preču noformējumā vai preču zīmē. Tas nav dekoratīvs elements, un tā lietošana ir ierobežota ar likumu. Uzņēmumi ik pa laikam iekļauj ģerboni mājaslapā vai suvenīrā, lai radītu iespaidu par valstisku statusu, un tad saņem norādījumu to noņemt.

Praktiskais ieteikums: ja vajag latvisku valstisku vizuālu elementu komercproduktam, drošāk ir lietot karoga krāsu saliktni vai savu oriģinālo grafiku, nevis ģerboni. Preču zīmes reģistrācijā valsts simbola izmantošana ir atsevišķs atteikuma pamats, un to pārbauda Patentu valde.

Datumi, kuros avoti mēdz atšķirties

Teksasas gadījumā jāšķir trīs lietas: Teksasas Republikas zīmogs (no 1836. gada), zaru pievienošana (1839. gads) un vēlāk apstiprinātā zīmoga otrā puse jeb reverss, kas ir jaunāks 20. gadsimta papildinājums. Populārajos rakstos šie datumi tiek sajaukti, tāpēc atsauce jāņem no štata arhīva.

Latvijas gadījumā jāšķir ģerboņa apstiprināšana 1921. gadā un spēkā esošais likums, kas pieņemts pēc neatkarības atjaunošanas. Simbols ir tas pats, bet lietošanas kārtība nāk no mūsdienu tiesību akta, kas pieejams vietnē likumi.lv.

Kad vajadzīgs speciālists

Ja jāizveido pašvaldības, ģimenes vai iestādes ģerbonis, vajadzīgs heraldikas mākslinieks un Valsts heraldikas komisijas atzinums; pašdarināts attēls reģistrēts netiks. Ja jautājums ir par valsts simbola izmantošanu komercdarbībā, atbildi sniedz jurists ar intelektuālā īpašuma praksi.

Avoti