Ārpakalpojumi ir prakse, kad noteiktas vai visas uzņēmuma daļas tiek pārvietotas ārpus tās valsts krastiem, kurā uzņēmums atrodas. Daudzi uzņēmumi izmanto šo praksi kā izmaksu taupīšanas ierīci, un tā neapšaubāmi var ietaupīt naudu. Tomēr šo problēmu ļoti sarežģī visi ar to saistītie faktori, un ir vērtīgi aplūkot, kā lielākās daļas uzņēmumu izvietošana ārvalstu krastos var vienlaikus ietaupīt un izmaksāt naudu.
Pirmkārt, ne visi ārpakalpojumi attiecas uz valstīm, kurās ir zemākas izmaksas. Dažas valstis pārvieto rūpnīcas, veikalus un iekārtas valstīs, kurās ir augstākas izmaksas, bet kurām var būt nodokļu priekšrocības. Parasti praksē tiek izmantotas valstis, kurās izmaksas par cilvēku nodarbināšanu un telpu īri vai īpašumtiesībām darbinieku izmitināšanai ir ievērojami zemākas, un var pastāvēt arī nodokļu priekšrocības, ja šajā valstī tiek nodarbināts liels skaits cilvēku.
Augsti industrializētās valstīs algu un aprīkojuma izmaksas var būt augstas, un uzņēmumi var maksāt daļu no šīs cenas citur, vienlaikus nodarbinot tikpat kvalificētus darbiniekus. Uzņēmumiem, kas vēlas samazināt izdevumus, ārpakalpojumi var būt dzīvotspējīgs līdzeklis, lai to paveiktu, vienlaikus ļaujot uzņēmumam maksāt par dārgākiem darbiniekiem valstī, kurā tas dibināts. Daudzos uzņēmumos ir gan vietējie darbinieki, gan ārpakalpojumu darbinieki, savukārt citi lielāko daļu uzņēmumu pārceļ uz ārvalstu krastiem.
Ir bijušas dažas negatīvas reakcijas pret uzņēmumiem, kas visus savas uzņēmējdarbības aspektus izmanto ārpakalpojumu sniedzējiem. Piemēram, daudzi uzņēmumi izvēlējās pārvietot klientu palīdzības līnijas uz ārvalstīm, un tad daži atklāja, ka šī prakse nedarbojas labi. Cilvēki, kuriem palīdzēja šīs līnijas, nesaņēma tādus pakalpojumus, kādi viņiem bija nepieciešami, lai paliktu klienti, un daži uzņēmumi ir izvēlējušies pārtraukt palīdzības līniju un klientu apkalpošanas pakalpojumu ārpakalpojumu izmantošanu, lai labāk apkalpotu klientus. Būtība ir tāda, ka, ja klientu neapmierinātība mazina lētākas darbinieku izmaksas, tad ārpakalpojumi neietaupa naudu.
Vēl viens veids, kā novērtēt ārpakalpojumus, ir veids, kā tas ietekmē vietējo ekonomiku galvenajās valstīs, kurās uzņēmums darbojas, un ir atkarīgs no produktu vai pakalpojumu pārdošanas. Darbavietu izslēgšana no valsts ietekmē tās ekonomiku un patērētāju pirktspēju. Lai gan ārpakalpojumu izmantošana var radīt iespēju piedāvāt produktus par zemākām cenām, klientu skaits un patērētāju tēriņi samazinās, ja darbavietas nav pieejamas. Tā ir izplatīta prakses kritika.
Piemēram, ASV daudzas ražošanas darbavietas ir nodotas ārpakalpojumu sniedzējiem. Ne visi cilvēki, kuri zaudē darbu, var atrast citu darbu, kas pelna tādu pašu naudas summu, un augsts bezdarba līmenis, īpaši pilsētās, kurās agrāk bija rūpniecība, ietekmē pārējos uzņēmumus šajās pilsētās. Kad uzņēmumi sāk izmantot ārpakalpojumus tik daudz, ka pieaug bezdarbs un krītas vispārējā ekonomika, šie uzņēmumi var nespēt pelnīt naudu. Citiem vārdiem sakot, tie var radīt situāciju, kad nav patērētāju, kas iegādātos viņu produktus, lai cik lēti tie būtu. Galu galā tiek apgalvots, ka patērētāju pirktspējas samazināšanās uzņēmumiem var izmaksāt daudz vairāk naudas, nekā tie ietaupītu, izmantojot ārpakalpojumus.
Papildu faktors, kas ir jāņem vērā, ir jaunattīstības valstu ekonomikas stimulēšanas ietekme. Lai gan no humanitārā viedokļa to var uzskatīt par ļoti vēlamu, tam ir dažas galīgas sekas. Konsekvents darbs šajās valstīs palīdz paaugstināt dzīves līmeni, un tas galu galā palielinās izmaksas, kas saistītas ar darbinieku nodarbināšanu šajās valstīs un īpašuma īrēšanu vai iegādi. Dzīves līmeņa paaugstināšana varētu izmaksāt aptuveni vienādu summu ārvalstu un vietējiem darbiniekiem.
Galu galā šī prakse ietaupa naudu un, visticamāk, tiks turpināta. Valstis var padarīt ārpakalpojumus mazāk pievilcīgus, piešķirot nodokļu atvieglojumus uzņēmumiem, kas saglabās nodarbinātību valsts robežās. Tomēr pat ar stimuliem neizmantot ārpakalpojumus, šīs izplatītās uzņēmējdarbības prakses priekšrocības, visticamāk, turpinās pastāvēt. Uzņēmumiem, kuri izmanto ārpakalpojumus, ir jāņem vērā ne tikai īstermiņa ietaupījumi, bet arī iespējamās ilgtermiņa izmaksas un, iespējams, ieguvumi gan sev, gan sabiedrībai kopumā.
SmartAsset.