TJG Online
Bizness un ekonomika

Kas ir ārzonas ārpakalpojumi (offshoring)?

Īsā atbilde

Ārzonas ārpakalpojumi ir uzņēmuma funkciju pārvietošana uz citu, parasti tālāku un lētāku valsti, nododot tās vietējam pakalpojuma sniedzējam vai arī savam meitasuzņēmumam. Galvenais mērķis ir izmaksu samazinājums un piekļuve darbaspēkam, kura vietējā tirgū trūkst.

Terminoloģijā ir vērts nošķirt divas lietas. Ārpakalpojums nozīmē, ka funkciju veic cits uzņēmums, neatkarīgi no tā atrašanās vietas. Pārvietošana uz ārvalstīm nozīmē, ka darbs notiek citā valstī, neatkarīgi no tā, kam pieder izpildītājs. Ārzonas ārpakalpojumi ir abu apvienojums, savukārt tuvzonas ārpakalpojumi jeb nearshoring nozīmē pārvietošanu uz kaimiņreģionu ar līdzīgu laika joslu un kultūru.

Visbiežāk šādi tiek nodota informācijas tehnoloģiju izstrāde un uzturēšana, klientu apkalpošanas centri, grāmatvedība, personāla administrēšana, datu apstrāde un atkārtojamas ražošanas operācijas. Izvēli nosaka ne tikai atalgojuma līmenis, bet arī speciālistu pieejamība, valodu prasmes, infrastruktūras kvalitāte un nodokļu vide.

Riski ir tikpat reāli kā ietaupījums. Praksē visbiežāk parādās kvalitātes svārstības, komunikācijas un laika joslu problēmas, zināšanu zudums pašā uzņēmumā, lielākas vadības izmaksas nekā plānots, kā arī reputācijas un politiskie riski. Atsevišķi jāvērtē piegādes ķēdes noturība, ko pēdējos gados daudzi uzņēmumi ir pārskatījuši par labu tuvākiem reģioniem.

Ja lēmums tomēr tiek pieņemts, pāreju ir vērts organizēt posmos. Vispirms tiek izvēlēta viena skaidri norobežota funkcija ar mērāmu rezultātu, nevis vesela nodaļa. Pēc tam procesi tiek aprakstīti tik detalizēti, lai tos varētu izpildīt cilvēks bez uzņēmuma iekšējās vēstures. Trešais posms ir paralēlais darbs, kurā abas komandas veic vienu un to pašu darbu un rezultātus salīdzina. Ceturtais ir pakāpeniska nodošana ar skaidriem kvalitātes rādītājiem, un tikai pēc tam tiek samazināta vietējā komanda.

Biežākā kļūda ir nodot procesu, kas pašā uzņēmumā nav sakārtots. Haoss, kas pārvietots par zemāku stundas likmi, paliek haoss, bet ar papildu laika joslu starpību. Otra izplatīta kļūda ir mērīt tikai stundas likmi un neuzskaitīt slēptās izmaksas: pārejas projekta vadību, dubulto darbu pārejas periodā, komandējumus, kļūdu labošanu un darbinieku mainību pakalpojuma sniedzēja pusē, kas atkal prasa apmācību.

Cilvēciskā puse ir tikpat svarīga kā aprēķins. Ja funkcija tiek pārvietota, Latvijā esošajiem darbiniekiem piemēro Darba likuma noteikumus par darba līguma uzteikumu vai, ja notiek uzņēmuma pāreja, attiecīgās normas par darbinieku tiesību saglabāšanu. Kolektīvā atlaišana ir atsevišķi regulēta, un par to noteiktos gadījumos iepriekš jāinformē Nodarbinātības valsts aģentūra un jākonsultējas ar darbinieku pārstāvjiem.

Juridiskie un datu aizsardzības jautājumi

Ja pakalpojuma sniedzējs apstrādās personas datus, piemēro Vispārīgo datu aizsardzības regulu. Ar apstrādātāju jāslēdz rakstisks līgums par datu apstrādi, bet datu nosūtīšanai ārpus Eiropas Ekonomikas zonas vajadzīgs atsevišķs tiesiskais pamats, piemēram, Eiropas Komisijas lēmums par valsts atbilstību vai standarta līguma klauzulas.

Finanšu un apdrošināšanas nozarē prasības ir vēl stingrākas: būtisku funkciju nodošana ārpakalpojumā jādokumentē, jāsaglabā uzraudzības iestādes piekļuves tiesības un jāparedz izejas stratēģija, ja sadarbība tiek pārtraukta.

Kas jāieraksta līgumā

Līguma vērtīgākā daļa parasti ir pakalpojuma līmeņa vienošanās ar mērāmiem rādītājiem: atbildes un risinājuma laiks, kļūdu īpatsvars, pieejamības procents un sekas, ja rādītāji netiek sasniegti. Bez skaitļiem sarunas par kvalitāti pārvēršas viedokļu apmaiņā.

Tikpat svarīgi ir punkti par intelektuālā īpašuma piederību, apakšuzņēmēju piesaisti tikai ar iepriekšēju piekrišanu, konfidencialitāti, revīzijas tiesībām un izbeigšanas kārtību, tostarp pienākumu nodot atpakaļ datus un dokumentāciju lietojamā formātā. Izejas plāns jāuzraksta tad, kad attiecības ir labas.

Kā izvērtēt, vai tas atmaksājas

Aprēķinā jāiekļauj ne tikai atalgojuma starpība, bet arī pārejas projekta izmaksas, darbinieku apmācība, ceļa un vadības izdevumi, kvalitātes kontrole un iespējamā produktivitātes lejupslīde pirmajā gadā. Noderīgs mērs ir pakalpojuma kopējās īpašumtiesību izmaksas, nevis stundas likme.

Tikpat svarīgi ir izlemt, kuras funkcijas paliek uzņēmumā. Parasti iekšienē saglabā arhitektūras lēmumus, klientu attiecības un zināšanas, kas veido konkurences priekšrocību. Latvija šajā ainā biežāk ir saņēmēja, nevis nosūtītāja puse: Rīgā darbojas vairāki starptautisku uzņēmumu biznesa pakalpojumu centri, un šo nozari kā investīciju virzienu atbalsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

Avoti