Kas ir ārzonas ārpakalpojumi (offshoring)?

Terminoloģijā ir vērts nošķirt divas lietas. Ārpakalpojums nozīmē, ka funkciju veic cits uzņēmums, neatkarīgi no tā atrašanās vietas. Pārvietošana uz ārvalstīm nozīmē, ka darbs notiek citā valstī, neatkarīgi no tā, kam pieder izpildītājs. Ārzonas ārpakalpojumi ir abu apvienojums, savukārt tuvzonas ārpakalpojumi jeb nearshoring nozīmē pārvietošanu uz kaimiņreģionu ar līdzīgu laika joslu un kultūru.

Visbiežāk šādi tiek nodota informācijas tehnoloģiju izstrāde un uzturēšana, klientu apkalpošanas centri, grāmatvedība, personāla administrēšana, datu apstrāde un atkārtojamas ražošanas operācijas. Izvēli nosaka ne tikai atalgojuma līmenis, bet arī speciālistu pieejamība, valodu prasmes, infrastruktūras kvalitāte un nodokļu vide.

Riski ir tikpat reāli kā ietaupījums. Praksē visbiežāk parādās kvalitātes svārstības, komunikācijas un laika joslu problēmas, zināšanu zudums pašā uzņēmumā, lielākas vadības izmaksas nekā plānots, kā arī reputācijas un politiskie riski. Atsevišķi jāvērtē piegādes ķēdes noturība, ko pēdējos gados daudzi uzņēmumi ir pārskatījuši par labu tuvākiem reģioniem.

Ja lēmums tomēr tiek pieņemts, pāreju ir vērts organizēt posmos. Vispirms tiek izvēlēta viena skaidri norobežota funkcija ar mērāmu rezultātu, nevis vesela nodaļa. Pēc tam procesi tiek aprakstīti tik detalizēti, lai tos varētu izpildīt cilvēks bez uzņēmuma iekšējās vēstures. Trešais posms ir paralēlais darbs, kurā abas komandas veic vienu un to pašu darbu un rezultātus salīdzina. Ceturtais ir pakāpeniska nodošana ar skaidriem kvalitātes rādītājiem, un tikai pēc tam tiek samazināta vietējā komanda.

Biežākā kļūda ir nodot procesu, kas pašā uzņēmumā nav sakārtots. Haoss, kas pārvietots par zemāku stundas likmi, paliek haoss, bet ar papildu laika joslu starpību. Otra izplatīta kļūda ir mērīt tikai stundas likmi un neuzskaitīt slēptās izmaksas: pārejas projekta vadību, dubulto darbu pārejas periodā, komandējumus, kļūdu labošanu un darbinieku mainību pakalpojuma sniedzēja pusē, kas atkal prasa apmācību.

Cilvēciskā puse ir tikpat svarīga kā aprēķins. Ja funkcija tiek pārvietota, Latvijā esošajiem darbiniekiem piemēro Darba likuma noteikumus par darba līguma uzteikumu vai, ja notiek uzņēmuma pāreja, attiecīgās normas par darbinieku tiesību saglabāšanu. Kolektīvā atlaišana ir atsevišķi regulēta, un par to noteiktos gadījumos iepriekš jāinformē Nodarbinātības valsts aģentūra un jākonsultējas ar darbinieku pārstāvjiem.