Vai azartspēļu zaudējumus var atskaitīt no nodokļiem?

Loģika ir vienkārša. Latvijas iedzīvotāju ienākuma nodokļa sistēmā attaisnotie izdevumi, kas samazina apliekamo ienākumu, ir uzskaitīti likumā, un tie attiecas uz tādām jomām kā izglītība, ārstniecība, ziedojumi sabiedriskā labuma organizācijām un iemaksas privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu. Saraksts ir noslēgts: ja izdevums tajā nav minēts, to deklarācijā norādīt nevar, lai cik lieli būtu zaudējumi.

Laimests savukārt ir ienākums. Likums paredz noteiktu gada apmēru, līdz kuram azartspēļu un izložu laimesti netiek aplikti, bet pārsniegums ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, un par to ir jāatskaitās gada ienākumu deklarācijā. Tieši šeit rodas sajūta par netaisnību: ienākumu vērtē, izdevumu ne. Aktuālo neapliekamo apmēru, likmi un deklarēšanas kārtību publicē Valsts ieņēmumu dienests, un tieši tur šis skaitlis ir jāpārbauda, jo tas mainās.

Praktiski tas nozīmē, ka laimestus nedrīkst savstarpēji ieskaitīt ar zaudējumiem. Ja gada laikā esat izspēlējis vairāk, nekā laimējis, bet atsevišķa izmaksa pārsniedz neapliekamo apmēru, deklarēt vajag tieši to izmaksu, nevis gada bilanci. Tāpēc der glabāt apliecinājumus par katru saņemto laimestu un pārbaudīt, vai organizators nodokli jau ir ieturējis izmaksas brīdī: dažos gadījumos to dara viņš, citos par to ir atbildīgs pats saņēmējs.

Atsevišķi pastāv nodoklis, ko maksā pats azartspēļu organizators. Azartspēļu un izložu nodoklis un nodeva attiecas uz uzņēmumu, kas saņēmis licenci, un to aprēķins ir piesaistīts spēļu iekārtām, galdiem vai apgrozījumam atkarībā no spēles veida. Spēlētāja nodokļu situāciju šis maksājums neietekmē, tāpēc apgalvojums, ka „nodoklis jau ir samaksāts spēļu zālē“, uz privātpersonas deklarāciju neattiecas.

Jautājums bieži rodas, salīdzinot ar ASV, kur nodokļu maksātājs, kurš detalizē atskaitījumus, drīkst atskaitīt azartspēļu zaudējumus, taču ne vairāk par deklarēto laimestu apmēru. Latvijā šāda mehānisma nav, un to nevar aizstāt ar atsaucēm uz ārvalstu praksi. Tas pats attiecas uz sporta derībām un interaktīvajām azartspēlēm: nosacījumi ir tie paši, kas klātienes spēlēm, un tiešsaistes konta izdruka nav attaisnojuma dokuments nodokļa vajadzībām.

Ir svarīgi nodalīt azartspēles no ieguldījumiem. Kapitāla aktīvu atsavināšanā zaudējumus noteiktos apstākļos var ņemt vērā, aprēķinot kapitāla pieaugumu, un tur darbojas pavisam citas normas. Azartspēles juridiski nav ieguldījums, un tam ir sekas arī citur: zaudējumus nevar uzrādīt kā saimnieciskās darbības izdevumus, un aizdevums, kas ņemts spēlei, paliek parasts parāds ar visām piedziņas sekām.