Kā vecākam izvēle, vai disciplinēt citas personas bērnu, ir grūta. Šādos gadījumos disciplīnai nevajadzētu attiekties uz pērienu, kliegšanu vai jebkāda cita veida agresīvu disciplīnu, bet tikai atgādinājumu par mājas noteikumiem vai nepieciešamību izjaukt cīņu starp diviem vai vairākiem bērniem. Jums viennozīmīgi nav tiesību jebkad jebkādā apšaubāmā veidā disciplinēt citas personas bērnu.
Ir dažas reizes, kad jāiejaucas vecākam, kura aprūpē ir cits bērns. Ir jārisina kāda cita bērna iebiedēšanas, agresijas vai vardarbības gadījumi, jo īpaši, ja bērna vecāks nav blakus, lai pārtrauktu šādu uzvedību. Šādos gadījumos lūdziet bērnam mierīgā veidā pārtraukt uzvedību. Jums var būt nepieciešams nošķirt strīdīgos bērnus vai palīdzēt satrauktajam bērnam nomierināties klusā telpā. Jums arī jāatzīmē, ko jūs darījāt, kad izvēlējāties disciplinēt citas personas bērnu, un jābūt gatavam sniegt vecākiem pilnīgu pārskatu par notikušo un to, kā jūs reaģējāt.
Tas kļūst sarežģītāk, ja vēlaties disciplinēt citas personas bērnu un vecāks ir klāt. Kopumā, ja vien no bērna nav gaidāma kāda vardarbība, jums vajadzētu izvairīties no vecāku darba pārņemšanas. Ja esat vecvecāks vai tante, var būt godīgi noteikt mājas noteikumus bērnam, kurš tos nezina. Atzīstiet, ka īpaši mazi bērni var neapzināties, ka viņu mājas noteikumi atšķiras no jūsu noteikumiem, un ir prātīgi nepārsniegt savas pilnvaras, īpaši ģimenes attiecībās, disciplinējot bērnu savādāk, nekā to darītu vecāki.
Tā vietā, lai teiktu “nē”, apstipriniet mājas noteikumus pozitīvi. Ja bērns skraida mājā un tā ir uzvedība, kuru jūs neatļaujat, jūs varētu teikt: “Mēs skrienam tikai ārā pa zāli,” pretstatā “Mājā neskrien”. Vai arī sakiet “Mēs dzeram pienu tikai virtuvē”, nevis “Nedzeriet to viesistabā”. Jums ir tiesības noteikt saprātīgus standartus mazajiem viesiem, taču norādiet tos tā, lai pastāstītu bērnam, kā viņam jāuzvedas, nevis piedāvājot vispārēju negatīvu.
Kad jūs disciplinējat citas personas bērnu, bērns, kurš nesaprot, ka noteikumi dažādās mājās var atšķirties, var jūs apšaubīt. To nevajadzētu uzskatīt par izaicinājumu vai atrunāšanos, bet tā vietā var sākt dialogu par to, kā mainās noteikumi. Varat arī pajautāt bērniem, vai viņi var iedomāties kādus mājas noteikumus savā mājā. Šādas nodarbības būs vērtīgas, jo bērni pārvietojas dažādās sociālajās vidēs, piemēram, pirmsskolā, rotaļu datumos un pamatskolā.
Kad atrodaties tā vecāka klātbūtnē, kura bērna uzvedībai jāpievērš uzmanība, jūs varētu teikt: “Šķiet, ka Džeks un Tonijs sāks kauties. Vai mēs katrs paņemsim savu bērnu, vai kādam no mums ar to jātiek galā? Dodiet vecākiem, kuri, iespējams, nav pamanījuši potenciāli sarežģītu uzvedību, iespēju disciplinēt savu bērnu, nevis pārkāpt viņu autoritāti un nodrošināt savu disciplīnu. Ja vecāks joprojām nerīkojas, abu bērnu draudzība var nebūt piemērota.
Jebkurš gadījums, kad jums ir jādisciplinē citas personas bērns, ir jābūt pietiekami īsam un mīļam. Vienkārši nosakiet noteikumu vai pārtrauciet uzvedību. Kad uzvedība neapstājas, saprotiet, ka šai nespējai var būt saprātīgs izskaidrojums. Bērns ar ADHD var nespēt noskatīties pilnu filmu vai kāds cits bērns atver dāvanas dzimšanas dienas ballītē.
Situācija, kad varētu būt nepieciešams disciplinēt citas personas bērnu, bieži rodas dzimšanas dienas ballītēs. Ieteicams no tā izvairīties, it īpaši, ja jums ir bijusi kāda bērna slikta uzvedība pagātnē, pārliecinoties, ka vecāki zina, ka viņi pavada savus bērnus. Ieplānojiet dažas jautras lietas, ko pieaugušajiem darīt bērna dzimšanas dienas ballītē, lai padarītu ballīti pievilcīgāku.
Parasti citas personas bērns ir jādisciplinē tikai kā galējais līdzeklis. Jebkurai disciplinārai rīcībai jābūt ātrai un mierīgai. Atzīstiet, ka bērns nepieder jums, un viņam var būt atšķirīgi noteikumi vai standarti. Turklāt ne visi bērni (vai vecāki) uz sliktu uzvedību raugās vienādā gaismā. Atcerieties arī, ka daži bērni var nespēt uzvesties tik labi kā citi, piemēram, bērni ar hiperaktivitāti, un tas var nebūt bērna kontrolē.