Īzaks Ņūtons reiz teica, ka ikvienam, kurš pavada daudz laika domāšanai, ir jātic Dievam. Un Ņūtons ir slavens kā domājošs cilvēks. Viņam ir uzticēts attīstīt to, ko tagad sauc par klasisko mehāniku, kas izskaidro kustības pamatus, un gravitācijas “atklāšanu”. Bet tas, kam Anglijas slavenākais matemātiķis veltīja lielu daļu savas dzīves, var pārsteigt tos, kas Ņūtonu uzskata tikai par fiziķi vai matemātiķi. Fakts ir tāds, ka Ņūtonu vairāk interesēja reliģija nekā jebkas cits, un tas parādīja: Ņūtons pavadīja neskaitāmas stundas, pētot un rakstot par kristietību un ticību. Bet viņš ne vienmēr piekrita visai baznīcas doktrīnai. Viņš veltīja savas dzīves gadus, lai, rūpīgi pētot senos manuskriptus, mēģinātu noskaidrot patieso patiesību par Dievu, Jēzu un citiem kristīgajiem uzskatiem. Viņa plāns bija beidzot publicēt piecu sējumu pārskatu par savu darbu un atklājumiem, taču viņš nomira, pirms viņš to varēja pabeigt.
Zinot Ņūtonu:
Īzaks Ņūtons “neatklāja” gravitāciju, jo viņam uz galvas nokrita ābols, taču viņš varēja redzēt, ka kāds nokrīt no koka, pamodinot viņa zinātkāri.
Īzaks Ņūtons strādāja parlamentā, bet it kā runāja tikai vienu reizi, lai lūgtu kolēģi aizvērt logu.
Stīvens Hokings, Pols Diraks un datoru pionieris Čārlzs Beidžs Kembridžas universitātē ir ieņēmuši to pašu amatu, ko Īzaks Ņūtons ieņēma 17. gadsimta vidū.