Šķiet, ka 2006. gada pētījums, par kuru ziņots žurnālā Neuropsychology, liecina, ka kreiļu cilvēku smadzenes efektīvāk apvieno informāciju starp smadzeņu puslodēm nekā labroču smadzenes. Kreiļi ir vairāk “divsmadzenes”. Šī ātrākā informācijas pārsūtīšana ļauj viņiem ātrāk apstrādāt vairākus stimulus — prasmes, kas nepieciešamas tādās aktivitātēs kā videospēles, sports vai braukšana intensīvas satiksmes apstākļos. Lai gan neviens pētījums nav pierādījis, ka kreiļi ir gudrāki par labējiem, tie liecina, ka dienvidu ķepām ir noteiktas kognitīvas priekšrocības, kas var izskaidrot, kāpēc kreiļi ir izplatīti matemātiķu, arhitektu, mākslinieku un šaha ekspertu vidū.
Kas atliek teikt?
Kreiļi veido apmēram 10 procentus no kopējā iedzīvotāju skaita.
Pētījumi liecina, ka kreiļi biežāk cieš no mācīšanās traucējumiem, disleksijas un garīgiem traucējumiem nekā labroči.
Kreiļiem arī retāk ir artrītu un čūlu gadījumi.