Gadsimtiem ilgi smēķēšana Japānā bija neregulēta un pakļauta dažiem juridiskiem ierobežojumiem, ja tādi bija. Daži pētījumi liecina, ka vairāk nekā 25% Japānas iedzīvotāju smēķē un cigaretes jau sen bija pieejamas tirdzniecības automātos, kur tās varēja iegādāties pat personas, kas nav sasniegušas likumīgu vecumu. 21. gadsimta politika ir nedaudz mainījusi likumus, un daži uzskata, ka jaunie likumi ir priekštecis smēķēšanas aizliegumam visās sabiedriskās vietās visā valstī.
Tabakas nozarei vēsturiski ir bijusi ievērojama ietekme uz likumiem par smēķēšanu Japānā. Kamēr Amerikas Savienotās Valstis, Apvienotā Karaliste un Eiropa sāka pieņemt arvien stingrākus likumus attiecībā uz smēķēšanu, Japāna ievēroja pieļaujamo politiku un netērēja daudz laika, lai īstenotu savus ieviestos likumus. 1999. gadā Japānas Veselības ministrija izvirzīja mērķi 50 gadu laikā samazināt smēķēšanas līmeni par 11%, lai gan tas netika sasniegts ar īpašiem panākumiem. Pēc pievienošanās Pasaules Veselības organizācijas centieniem pārtraukt tabakas lietošanu 2004. gadā Japānā smēķēšana kļuva daudz grūtāka, taču tā nav nelikumīga.
Viena no pirmajām lielajām izmaiņām bija identifikācijas skenēšanas ieviešana tirdzniecības automātos, kas pārdod cigaretes. Šie skenējumi palīdz nodrošināt, ka tabakas izstrādājumus nevar iegādāties neviens, kas ir jaunāks par 20 gadiem. 2008. gadā iekārtās sāka iekļaut sejas skenēšanu, kas var noteikt vecuma diapazonu, lai bērni nevarētu izmantot kāda cita identifikācijas karti.
Bieža tūristu sūdzība uz Japānu ir bijusi, ka restorānos nav nesmēķētāju sadaļu. Daudzas nejapāņu ķēdes, piemēram, Starbucks, izvēlējās ieviest nesmēķēšanas politiku savās Japānas atrašanās vietās. Dažas Japānas pilsētas un reģioni apsver iespēju pieņemt smēķēšanas aizliegumus restorānos, taču valsts mēroga likums nav pieņemts.
Tokijā un Hirosimā smēķēšana ir aizliegta daudzās ielās un āra vietās. Tabakas uzņēmumi ir pārdomāti nodrošinājuši kopienas pelnu traukus dažās vietās, kur joprojām ir atļauts smēķēt. Arī lielākās Tokijas taksometru kompānijas ir aizliegušas smēķēt taksometros. Daudzi sabiedriskie vilcieni visā Japānā tagad piedāvā nesmēķētājus un smēķētājus, un tiek uzskatīts, ka tas ir diezgan labi izpildīts atkarībā no apgabala, kurā atrodaties.
Nesen autors Deivs Sedaris nolēma atmest smēķēšanu, uz vairākiem mēnešiem pārceļoties uz Hirosimu, kur smēķēšana ir aizliegta lielākajā daļā sabiedrisko vietu. Viņa tapušajā grāmatā “Kad tevi apņem liesmas” ir atzīmēts Japānas brīdinājumu par smēķēšanu salīdzinoši maigums salīdzinājumā ar brīdinājumiem citās valstīs. Viņa analīze piekrīt lielai daļai cilvēku pret smēķēšanu Japānā, ka veselības riski netiek uztverti pietiekami nopietni.
Ja esat smēķētājs un plānojat apmeklēt Japānu, pārbaudiet vietējos likumus. Lai gan Japānā nav valsts mēroga smēķēšanas aizlieguma, daudzās lielajās pilsētās ir stingra politika, kas nosaka vietas, kur var notikt smēķēšana. Lielākā daļa likumu Japānā tiek stingri ievēroti, un neuzmanīgajam apmeklētājam var tikt piemērots liels naudas sods, ja tiek pieķerts vietējo smēķēšanas likumu pārkāpšanā.