Kā Valka un Valga dzīvo kā viena pilsēta uz robežas?
Īsā atbilde
Valka Latvijā un Valga Igaunijā vēsturiski ir bijusi viena pilsēta, ko 1920. gadā pārdalīja valstu robeža. Kopš Šengenas līguma piemērošanas robežkontroles tur vairs nav, un abas pašvaldības daudz ko kārto kopā, sākot ar kopīgu centrālo laukumu un tūrisma informāciju.
Līdz Pirmajam pasaules karam Valka bija viens apdzīvots centrs ar dzelzceļa mezglu, skolām un latviešu un igauņu sabiedriskās dzīves iestādēm. Kad abas jaunās valstis sāka vilkt robežu, vienoties neizdevās, un strīdu nodeva starptautiskam šķīrējtiesnesim. 1920. gadā pieņemtais lēmums pilsētu sadalīja: lielākā daļa ar dzelzceļa staciju palika Igaunijas pusē kā Valga, mazākā daļa kļuva par Latvijas Valku. Robeža vietām iet pa ielas vidu un pat starp kaimiņu mājām, un daļai ģimeņu tā pēkšņi atdalīja darbavietu no dzīvesvietas.
Padomju gados robežai nebija praktiskas nozīmes, pēc 1991. gada tā atkal kļuva par valsts robežu ar posteni un dokumentu pārbaudi, un tikai pēc Šengenas noteikumu piemērošanas 2007. gadā pārbaudes no iekšējās robežas tika atceltas. Kopš tā brīža abas puses ir mērķtiecīgi augušas kopā. Tapis kopīgs pilsētas centra laukums, kopīga tūrisma informācija, sadarbība ugunsdzēsībā, izglītībā un kultūrā, daudz kas no tā ar Igaunijas un Latvijas pārrobežu programmas atbalstu. Iedzīvotāji abas puses ikdienā lieto kā vienu pilsētvidi, bet iestādes joprojām ir divas.
Praktiskā ikdiena tomēr paliek divu valstu ikdiena. Viena puse darbojas pēc Latvijas tiesību aktiem, otra pēc Igaunijas. Atšķiras pašvaldības nodevas, atkritumu apsaimniekošanas kārtība, skolu sistēma un daļēji arī preču cenas, tāpēc iepirkšanās pāri robežai vietējiem ir ierasta lieta. Robežas šķērsošana bez pārbaudes nenozīmē, ka dokuments nav vajadzīgs: personu apliecinošs dokuments līdzi jāņem, jo policijai ir tiesības pārbaudīt personu jebkurā valsts teritorijas vietā.
Sarežģītākais jautājums pārrobežu dzīvē ir darbs. Ja cilvēks dzīvo Latvijā un strādā Igaunijā, darba ienākumu aplikšanu regulē abu valstu nodokļu konvencija, un par ienākumu, kas gūts ārvalstī, vienalga jāatskaitās arī savas mītnes valsts nodokļu administrācijai. Latvijas rezidentam tas nozīmē gada ienākumu deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam, norādot ārvalstī gūto ienākumu un ārvalstī samaksāto nodokli, lai nodoklis netiktu samaksāts divreiz.
Sociālās iemaksas pēc Eiropas Savienības koordinācijas noteikumiem vienlaikus veicamas tikai vienā valstī. Ja rodas šaubas, kurā, to apliecina A1 sertifikāts, ko Latvijā izsniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Tieši šeit pārrobežu strādājošie kļūdās visbiežāk: paļaujas uz darba devēja vārdiem un pēc gadiem uzzina, ka apdrošināšanas stāžs nav uzkrājies tur, kur cerēts. Vēlāk to labot ir garš process, jo iemaksas jāpārrēķina abu valstu iestādēm.
Ko darīt, ja plānojat dzīvot vienā un strādāt otrā pusē
Vispirms noskaidrojiet, kuras valsts sociālajai sistēmai piederēsiet, un lūdziet darba devējam rakstisku skaidrojumu, kurā valstī tiks veiktas iemaksas. Pēc tam pieprasiet vai pārbaudiet A1 sertifikātu. Trešais solis ir veselības aprūpe: ja iemaksas veic vienā valstī, bet dzīvojat otrā, ir atsevišķa kārtība, kā mītnes valstī saņemt pakalpojumus uz otras valsts rēķina, un to kārto nacionālie veselības dienesti.
Ceturtais solis ir deklarētā dzīvesvieta un ar to saistītie pašvaldības pakalpojumi, tostarp vieta bērnudārzā un skolā. Pašvaldības pakalpojumi parasti pienākas pēc deklarētās dzīvesvietas, nevis pēc darbavietas. Ja ienākumi ir abās valstīs vai darbs ir attālināts, ir vērts vienreiz samaksāt nodokļu konsultantam, jo kļūda rezidences noteikšanā izmaksā dārgāk par konsultāciju.
Kāpēc šī vieta ir svarīga arī tiem, kas tur nedzīvo
Valka un Valga ir redzamākais piemērs tam, ko Eiropas Savienības iekšējā robeža nozīmē praksē. Robeža nepazūd juridiski, bet zaudē ikdienas šķēršļa lomu. Tas pats princips darbojas uz Latvijas un Lietuvas robežas, un tieši tāpēc robežkontroles pagaidu atjaunošana atsevišķās situācijās vietējiem iedzīvotājiem ir daudz jūtamāka nekā ceļotājiem.
Otrkārt, abu pilsētu sadarbība ir praktisks pārrobežu projektu paraugs. Kopīgi infrastruktūras un pakalpojumu risinājumi tiek finansēti no Eiropas Savienības pārrobežu sadarbības programmām, un par to gaitu informē pašas pašvaldības un programmu sekretariāti.