TJG Online
Izglītība un apmācība

Kāds valsts atbalsts pieejams studentiem Latvijā?

Īsā atbilde

Latvijā valsts atbalsts studentiem sastāv no četriem atšķirīgiem instrumentiem: valsts finansētas studiju vietas (budžeta vietas), stipendijas, valsts galvoti studiju un studējošā kredīti, kā arī mērķētas sociālā atbalsta programmas. Tie nav savstarpēji izslēdzoši, bet katram pieteikšanās notiek citā vietā, citā termiņā un ar citiem kritērijiem.

Budžeta vieta nozīmē, ka studiju maksu par studentu sedz valsts. Tas nav naudas maksājums studentam, un tieši šeit rodas pirmais pārpratums. Vietu skaitu augstskolām sadala Izglītības un zinātnes ministrija, bet konkrētos studentus izraugās pati augstskola pēc uzņemšanas konkursa rezultātiem. Lielākajā daļā augstskolu budžeta vietas pēc katra semestra vai studiju gada pārdala sekmju rotācijā, tāpēc bieži vien ne uzņemšana, bet rotācija izšķir, vai students budžeta vietā noturēsies.

Stipendija ir ikmēneša maksājums, ko konkursa kārtībā piešķir augstskolas stipendiju komisija pēc sava nolikuma, bet vispārīgos nosacījumus un minimālo apmēru nosaka Ministru kabineta noteikumi par stipendijām. Būtiski: vispārējo stipendiju parasti var saņemt tikai students, kurš studē valsts finansētā vietā, tāpēc maksas students ar izcilām sekmēm uz to nepretendē. Atsevišķi pastāv paaugstinātās stipendijas un vienreizējās stipendijas sociālos gadījumos, piemēram, bērna piedzimšanas vai ģimenes locekļa nāves dēļ.

Kredīti ir divi un tos jauc visbiežāk. Studiju kredīts sedz studiju maksu, un banka to pārskaita augstskolai. Studējošā kredīts ir paredzēts iztikai un nonāk studenta kontā ikmēneša maksājumos. Pēc kredītu sistēmas pārkārtošanas tos izsniedz komercbankas ar valsts attīstības finanšu institūcijas ALTUM galvojumu, tāpēc privāts galvotājs vairs nav jāmeklē un ķīla nav vajadzīga. Atmaksa sākas pēc studiju beigšanas ar atlikto periodu, un normatīvie akti paredz gadījumus, kuros daļu kredīta dzēš no valsts budžeta, piemēram, strādājot noteiktā profesijā valsts vai pašvaldības iestādē.

Sociālais atbalsts ir atsevišķa līnija, kas nav atkarīga no sekmēm tādā pašā mērā. Valsts programma studentiem no trūcīgām, maznodrošinātām, daudzbērnu ģimenēm un bāreņiem darbojas neatkarīgi no tā, vai students studē budžeta vai maksas vietā, un pieteikšanās notiek elektroniski ar noteiktu termiņu semestra sākumā. Mobilitātes finansējumu Erasmus+ ietvaros Latvijā administrē Valsts izglītības attīstības aģentūra, bet praktiskā pieteikšanās notiek savas augstskolas starptautiskajā daļā.

Doktorantūrā sistēma ir cita: tur pamata atbalsta forma nav stipendija klasiskajā izpratnē, bet doktorantūras grants vai darba līgums ar augstskolu, un tas maina gan nodokļu, gan sociālās apdrošināšanas situāciju. Ja plāno doktorantūru, šie jautājumi jānoskaidro augstskolas doktorantūras nodaļā jau pirms iestāšanās.

Kas praksē izšķir rezultātu

Izšķir nevis vidējā atzīme pati par sevi, bet vieta konkursā attiecīgajā programmā konkrētajā gadā, jo stipendiju un budžeta vietu sadala salīdzinot studentus savā starpā. Tāpēc tā pati atzīme vienā programmā dod stipendiju, citā nedod neko.

Otrs izšķirošais faktors ir termiņi. Stipendiju konkursa pieteikums jāiesniedz dažu nedēļu logā semestra sākumā, un nokavēts termiņš nozīmē, ka visu semestri nauda aiziet citiem. Kredīta noformēšana bankā aizņem laiku, bet augstskola studiju maksas termiņu šī iemesla dēļ nepagarina un par kavējumu var piemērot līgumsodu.

Biežākā kļūda

Visbiežāk students pieņem, ka budžeta vieta un stipendija ir viens un tas pats, un neiesniedz stipendijas pieteikumu, jo „jau tā mācās par valsts naudu". Zaudējums ir visa semestra stipendija.

Otra dārgā kļūda ir ņemt studējošā kredītu iztikai, neizrēķinot kopējo atmaksas slogu. Kredīts ir aizņēmums ar procentiem, nevis pabalsts, un pēc studijām tas summējas ar citiem kredītiem, ietekmējot iespēju vēlāk saņemt hipotekāro aizdevumu.

Ar ko to jauc

Studiju kredīts un studējošā kredīts izklausās gandrīz vienādi. Vienkāršākā pārbaude: pajautā, kas saņem naudu. Ja nauda aiziet augstskolai, tas ir studiju kredīts; ja tā ienāk tavā kontā, tas ir studējošā kredīts. Tos var ņemt abus vienlaikus, un abiem ir atsevišķi limiti.

Tāpat jāšķir valsts atbalsts no augstskolas pašas vai privātu fondu stipendijām. Pēdējās nefinansē valsts, tām ir pašu kritēriji (dzimtā novada, konkrētas nozares, uzņēmuma nosacījumi), un tās var saņemt arī maksas students.

Kur skatīt aktuālos skaitļus

Konkrētas summas mainās katru gadu, tāpēc tās jāskatās pirmavotā: stipendiju minimālo apmēru un piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi, kas publicēti vietnē likumi.lv, kredītu nosacījumus un galvojuma apmēru publicē ALTUM un bankas, bet konkursa kritērijus un termiņus katra augstskola savā stipendiju nolikumā.

Ja informācija dažādos avotos atšķiras, noteicošais ir augstskolas nolikums un kredīta līgums, nevis ziņu raksts vai forumu komentārs.

Robežgadījumi

Ja studē ārvalstīs, Latvijas atbalsta pieejamība ir ierobežota un atkarīga no programmas veida, tāpēc katrs gadījums jāpārbauda atsevišķi. Studentam ar invaliditāti, bārenim vai studentam ar bērnu pastāv papildu atbalsta veidi, kas jāprasa augstskolas sociālajam darbiniekam vai studentu pašpārvaldei.

Nodokļu jautājumos (vai stipendija ir apliekama, kā deklarēt kredīta dzēšanu) atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienests, nevis augstskola.

Avoti