TJG Online
Finanses un investīcijas

Kas ir valūtas fjūčeri un kā tie darbojas?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Valūtas fjūčers ir biržā tirgots standartizēts līgums par noteikta valūtas apjoma pirkšanu vai pārdošanu konkrētā nākotnes datumā par šodien nolīgtu kursu. Latvijā tos vietējā biržā netirgo, tāpēc privātam ieguldītājam tie pieejami vienīgi ar licencēta ieguldījumu brokera starpniecību, kas nodrošina piekļuvi ārvalstu biržai.

Fjūčera būtība ir standartizācija. Biržā ir fiksēts līguma apjoms, valūtu pāris, cenas solis un izpildes datums, tāpēc pircējam un pārdevējam nav savstarpēji jāvienojas par nosacījumiem un nav jāpazīst vienam otrs. Darījuma otra puse abiem ir klīringa iestāde, un tieši tā novērš risku, ka partneris nesamaksās. Samaksa par šo drošību ir drošības nauda jeb marža: kontā jātur noteikta summa, ko pārrēķina katru tirdzniecības dienu atbilstoši tirgus kustībai.

Ikdienas pārvērtēšana ir tas, ko iesācēji saprot par vēlu. Peļņu un zaudējumus neuzkrāj līdz termiņa beigām, bet noraksta vai ieskaita kontā katru dienu. Ja tirgus iet pretēji, brokeris pieprasa papildu iemaksu, un, ja tā nenotiek noteiktajā laikā, pozīciju slēdz piespiedu kārtā, fiksējot zaudējumu tieši visnelabvēlīgākajā brīdī. Lielākā daļa fjūčeru netiek turēti līdz piegādei: tos slēdz ar pretēju darījumu pirms termiņa.

Latvijas kontekstā svarīgs ir bāzes valūtas jautājums. Tā kā Latvijā norēķinās eiro, vietējam uzņēmumam vai ieguldītājam valūtas risku rada ienākumi un izdevumi ASV dolāros, sterliņu mārciņās, Zviedrijas kronās vai Polijas zlotos, nevis pats eiro. Praksē Latvijas uzņēmums šo risku daudz biežāk sedz ar bankas nākotnes darījumu jeb forvardu, nevis ar biržas fjūčeru, jo forvardu var pielāgot tieši vajadzīgajai summai un tieši tam datumam, kad pienāk rēķina samaksa.

Izšķirošais lēmuma kritērijs ir tas, vai pastāv reāls pamatdarījums. Ja uzņēmumam pēc trim mēnešiem tiešām jāsamaksā rēķins dolāros, nākotnes līgums risku samazina un padara budžetu paredzamu. Ja šāda pamatdarījuma nav, tāds pats līgums risku nevis sedz, bet rada no nulles. Šī ir vienīgā robeža, kas atšķir riska pārvaldību no spekulācijas, un to var pārbaudīt ar vienu jautājumu sev: kas notiktu, ja es šo līgumu neslēgtu vispār.

Nodokļu pienākums nepazūd tāpēc, ka brokeris atrodas ārvalstīs. Ienākums no atvasinātajiem finanšu instrumentiem Latvijas rezidentam ir deklarējams, un ārvalstu brokeris nodokli jūsu vietā neieturēs un deklarāciju neiesniegs. Summas aprēķinos jāpārrēķina eiro pēc grāmatvedībā izmantojamā valūtas kursa, un jāsaglabā darījumu pārskati, jo Valsts ieņēmumu dienests pieprasa tieši pierādījumus, ne atmiņu. Konkrētas likmes, sliekšņi, deklarācijas veidlapa un iesniegšanas termiņi jāskatās Valsts ieņēmumu dienesta aktuālajā informācijā, jo tie laika gaitā ir mainīti.

Viens brīdinājums izmaksā visdārgāk: pozīcijas lielumu nosaka līguma apjoms, nevis kontā iemaksātā nauda. Ja iemaksa ir daži procenti no līguma vērtības, tad arī neliela kursa kustība izdzēš visu iemaksu. Peļņa un zaudējumi procentos jārēķina no līguma apjoma, nevis no konta atlikuma, un tieši šis aprēķins parasti pilnībā maina priekšstatu par to, cik liels risks tiek uzņemts.

Fjūčers, forvards un CFD: kā atšķirt

Fjūčers ir standartizēts un tirgojams biržā, ar klīringa iestādi kā darījuma otru pusi. Forvards ir divpusējs līgums ar banku par brīvi izvēlētu summu un datumu, un tā otra puse ir tieši šī banka, tāpēc pastāv partnera risks, toties ir pilnīga pielāgojamība. Cenas starpības līgums jeb CFD nav biržas instruments: tā otra puse ir pats brokeris, un cenu veido brokeris pēc sava modeļa.

Atšķirības tests ir vienkāršs: pajautājiet, kas ir darījuma otra puse un kur to klīrē. Privātajiem klientiem Eiropas Savienībā CFD sviras apmērs ir ierobežots un darbojas negatīva konta atlikuma aizsardzība, savukārt biržas fjūčeriem šādu ierobežojumu nav, toties ir augstākas kapitāla prasības. Pirms konta atvēršanas ir vērts pārbaudīt, vai brokeris ir licencēts kādā Eiropas Savienības dalībvalstī un vai tas atrodams uzraudzības iestādes reģistrā.

Kas pieņem lēmumu un kad vajadzīgs speciālists

Uzņēmumā valūtas riska segšana ir finanšu vadības, nevis tirdzniecības lēmums, un to sāk ar aprēķinu: cik liela daļa ieņēmumu un izdevumu ir svešā valūtā un cik lielas kursa svārstības uzņēmums iztur bez zaudējumiem. Bieži atbilde ir, ka pietiek ar daļēju segšanu, jo pilna segšana maksā vairāk nekā pats risks.

Šis apraksts skaidro mehāniku, nevis dod ieguldījumu ieteikumus. Individuāls padoms par to, vai un cik daudz segt, ir ieguldījumu pakalpojums, ko drīkst sniegt tikai licencēta ieguldījumu brokeru sabiedrība vai banka, bet nodokļu daļā palīdz nodokļu konsultants vai grāmatvedis ar pieredzi atvasināto instrumentu uzskaitē. Latvijā finanšu tirgus dalībniekus uzrauga un licencēto iestāžu sarakstu publicē Latvijas Banka.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Finanses un investīcijas Sadaļas jautājumi ar burtu V Ziņot par neprecizitāti