TJG Online
Savienotās Valstis

Ziemeļkarolīnas štata zīmoga vēsture

Īsā atbilde

Ziemeļkarolīnas zīmogs ir mainījies kopš koloniju laikiem, bet tā mūsdienu kodols ir divas sievietes figūras: stāvošā Brīvība ar konstitūcijas rulli un sēdošā Pārpilnība ar pārpilnības ragu. 1893. gadā zīmogam tika pievienota štata devīze Esse quam videri, proti, būt, nevis likties.

Zīmoga vēsture Ziemeļkarolīnā sākas krietni pirms ASV. Teritoriju pārvaldīja pēc Anglijas karaļa 1663. gadā izdotās hartas, un zīmogus lietoja hartas īpašnieki, vēlāk karaliskie gubernatori. Šajā periodā zīmoga attēls atspoguļoja kroņa varu, nevis vietējo identitāti, un tā galvenā funkcija bija tīri tehniska: apliecināt, ka dokuments tiešām nāk no varas iestādes.

Pēc neatkarības iegūšanas zīmogs tika pārveidots vairākkārt, un tieši šī atkārtotā pārveidošana ir raksturīgākā šī simbola iezīme. Mainījās figūru poza, apģērbs, fonā redzamā ainava, gadskaitļi un pat tas, vai Brīvība stāv vai sēž. Katrs pārveidojums prasīja likumdevēja lēmumu, un tieši tāpēc Ziemeļkarolīnas zīmoga vēsture ir labi dokumentēta: katrai versijai atbilst konkrēts tiesību akts.

20. gadsimtā zīmogā un štata karogā nostiprinājās divi datumi, kas saistīti ar neatkarības kustības vietējo hronoloģiju, proti, 1775. gada 20. maijs un 1776. gada 12. aprīlis. Pirmais attiecas uz Meklenburgas deklarāciju, kuras autentiskums vēsturnieku vidū joprojām tiek apstrīdēts, otrais uz Halifaksas rezolūcijām, kuru autentiskums netiek apstrīdēts. Tas ir rets gadījums, kad valsts simbolā iekodēts vēsturisks strīds.

Kas zīmogu praktiski lieto

ASV štatos lielais zīmogs nav dekors. To glabā štata sekretārs, un ar to apliecina noteiktus oficiālus dokumentus: gubernatora apstiprinātus aktus, komercreģistra izziņas, dažus starptautiskai lietošanai paredzētus apliecinājumus. Tāpēc jebkura zīmoga maiņa ir arī juridisks jautājums, nevis tikai dizaina jautājums.

Tas izskaidro, kāpēc zīmoga versijas ir tik rūpīgi fiksētas: dokuments ar nepareizu zīmogu var tikt apstrīdēts.

Skaidra atšķirība: zīmogs, ģerbonis, karogs

Zīmogs ir apliecināšanas instruments un tam ir uzraksta aplis. Ģerbonis ir heraldisks attēls, kas pakļauts heraldikas likumībām. Karogs ir audums ar savām proporcijām. Tie var izmantot vienus un tos pašus motīvus, bet tie nav aizstājami.

Tests, kā atšķirt: ja ap attēlu ir uzraksta josla ar iestādes vai teritorijas nosaukumu, tas ir zīmogs. Ja attēls ir vairoga formā vai uz vairoga, tas ir ģerbonis.

Kā ar zīmogiem ir Latvijā

Latvijā svarīgākā atšķirība ir tā, ka uzņēmumiem zīmogs nav obligāts. Komercdarījumu apliecināšanai pietiek ar pārstāvības tiesības apliecinošu parakstu, un zīmoga neesība līgumu nepadara nederīgu. Zīmoga prasību joprojām mēdz uzstādīt atsevišķas ārvalstu puses, un tā ir sarunu, nevis Latvijas tiesību jautājums.

Valsts varas zīmogos lieto Latvijas valsts mazo vai lielo ģerboni, un ģerboņa attēlojums un lietošanas kārtība ir noteikta tiesību aktos, kas atrodami vietnē likumi.lv. Tie nav brīvi lietojami: valsts ģerboņa patvaļīga izmantošana uz privāta uzņēmuma dokumentiem ir pārkāpums.

Praktiskā virzība Latvijā ir pretēja amerikāņu tradīcijai: zīmogu vietā dokumentu apliecina droša elektroniskā paraksta ar laika zīmogu. Ja jums jāiesniedz dokuments iestādei, elektroniski parakstīts fails ir tikpat derīgs kā papīrs ar zīmogu, un praksē ātrāks.

Kur beidzas droši zināmais

Precīzus zīmoga versiju gadus un to attēlus vajag ņemt no Ziemeļkarolīnas štata arhīvu un kultūras resursu iestādes publikācijām, jo sekundāros avotos versiju skaits atšķiras atkarībā no tā, vai par jaunu versiju skaita arī nelielu grafisku labojumu. Ja jautājums ir juridisks, proti, vai konkrēts dokuments ir pienācīgi apliecināts, atbilde jāsaņem no notāra vai jurista attiecīgajā jurisdikcijā.

Avoti