Ziemeļkarolīnas štata zieds: grimoņa ziedi

Ziemeļkarolīnā un Virdžīnijā simbolikas kārtojums atšķiras, un tieši to avotos visbiežāk sajauc. Ziemeļkarolīnā ziedošais grimonis ir štata zieds, bet štata koks ir priede. Virdžīnijā tā pati suga ir gan štata zieds, gan štata koks.

Tāpēc jautājums „kurš štats ir grimoņa štats“ ir slikti uzdots: abi ir, tikai dažādās kategorijās. Ja avots apgalvo, ka Ziemeļkarolīnas štata koks ir grimonis, tas ir kļūdains, un tā ir tipiska kļūda, kas rodas, kopējot Virdžīnijas datus.

Angļu dogwood latviski mehāniski pārtulko par kizilu, bet ģints Cornus latviešu valodā ir grimonis. Kizils sarunvalodā apzīmē vienu konkrētu sugu, vīrišķo grimoni (Cornus mas) ar dzelteniem ziediem un ēdamām skābām ogām, kuru Latvijā dažkārt audzē dārzos.

Atšķirības tests ir tiešs: ja koks zied balts ar četrām lielām seglapām, tas ir Cornus florida jeb ziedošais grimonis. Ja tas zied dzeltens, ļoti agri, uz kailiem zariem, tas ir kizils. Latvijā savvaļā biežāk sastopams asinssarkanais grimonis (Cornus sanguinea), krūms ar sarkanīgiem dzinumiem un melniem augļiem, kura augļi nav ēdami.

Praktiskā piezīme dārzkopjiem: pati Ziemeļkarolīnas suga mūsu klimatā ir uz ziemcietības robežas un stabilu ziedēšanu nedod. Līdzīgu vizuālo efektu Latvijā drošāk panākt ar citiem augiem, bet, ja gribas tieši grimoni, izturīgākie ir vīrišķais grimonis un baltais grimonis.

ASV štatu oficiālie simboli nav dekoratīvs saraksts, bet likumdevēja pieņemti akti, un tie parasti rodas skolēnu, dārzkopju biedrību vai vietējo organizāciju lobija rezultātā. Tāpēc tie mēdz būt sīki sazaroti: atsevišķi apstiprina štata ziedu, savvaļas ziedu, koku, putnu, kukaini, akmeni un pat deju.

Latvijā līdzvērtīgas sistēmas nav. Valsts simboli, kas noteikti Satversmē un atsevišķos likumos, ir karogs, ģerbonis un himna, savukārt ozols, liepa un pīpene simbolisko lomu pilda kultūras tradīcijā bez juridiska statusa. Pašvaldību līmenī oficiāla ir heraldika, ko saskaņo Valsts heraldikas komisija, nevis augu vai dzīvnieku saraksti.

Konkrētie gadskaitļi un likuma normas, ar kurām simbols apstiprināts, jāmeklē štata oficiālajos resursos, jo populārie apkopojumi tos bieži pārraksta kļūdaini, it īpaši tad, kad vienam štatam ir divi lēmumi par vienu un to pašu sugu.

Botāniskajos jautājumos par to, kā suga uzvedas Latvijā, ticamākais avots ir vietējo botānisko dārzu introdukcijas pieredze, nevis vispārīgas ziemcietības zonu tabulas, jo mūsu problēma parasti ir nevis ziemas minimums, bet vēlās pavasara salnas.