Kas notika 15. jūnijā? Masļenku traģēdija un citi notikumi
Īsā atbilde
Latvijas vēsturē 15. jūnijs vispirms ir 1940. gada Masļenku traģēdijas diena, kad padomju karaspēks uzbruka Latvijas robežsargu punktam pie Abrenes un nogalināja robežsargus un civiliedzīvotājus. Tajā pašā dienā Padomju Savienība okupēja Lietuvu, un divas dienas vēlāk pienāca Latvijas un Igaunijas kārta.
Masļenku notikumi nebija robežincidents, kā tos gribēja pasniegt padomju puse. Uzbrukums vairākiem robežapsardzības objektiem tika veikts naktī pirms ultimātiem Baltijas valstīm, tas prasīja cilvēku dzīvības un tā mērķis bija radīt iemeslu apsūdzēt Latviju robežas neievērošanā. Latvijas valdība tolaik izvēlējās nepretoties, un tieši šī diena parasti tiek minēta kā brīdis, kurā okupācija faktiski sākās, vēl pirms formālajiem soļiem.
Piemiņas vieta Masļenkos ir apmeklējama, taču ar vienu īpatnību, ko der zināt: pati bijusī Masļenku teritorija atrodas aiz mūsdienu Latvijas robežas, un piemineklis atrodas Latvijas pusē. Tas ir tiešs Abrenes jautājuma turpinājums, un jebkurš nopietns apraksts par šo dienu to piemin.
Pasaules vēsturē 15. jūnijs vispirms ir 1215. gada Magna Carta, ko Anglijas karalis Jānis Bezzemnieks apstiprināja Ranimīdā baronu spiediena rezultātā. Dokuments sākotnēji bija feodāls kompromiss, ne cilvēktiesību akts, un to gandrīz uzreiz atcēla, bet vēlākajos gadsimtos no tā izauga ideja, ka arī valdnieks ir pakļauts likumam. Ar šo ideju Magna Carta ir klāt arī Latvijas Satversmes loģikā, kaut netieši.
Šajā datumā ir arī agrīnie asins pārliešanas mēģinājumi 17. gadsimtā, kad Francijā cilvēkam pārlēja dzīvnieka asinis. Mūsdienu medicīnas skatījumā tas bija dzīvībai bīstams eksperiments, kas izdevās tikai tāpēc, ka pārlietais daudzums bija niecīgs, un šādu mēģinājumu sekas drīz noveda pie aizlieguma šādas procedūras veikt.
Kāpēc datums 1940. gada notikumos ir strīdus objekts
Ar 1940. gada jūniju saistīti vairāki datumi, un tos regulāri sajauc. 15. jūnijs ir Masļenku uzbrukums un Lietuvas okupācija. 16. jūnija vakarā Latvija saņēma ultimātu. 17. jūnijā padomju karaspēks ienāca Latvijā un Igaunijā. 21. jūnijā tika izveidota marionešu valdība, bet jūlijā notika viltotās vēlēšanas.
Praktisks veids, kā šo virkni neapjaukt: 15. un 16. jūnijs ir sagatavošanās un spiediens, 17. jūnijs ir pati okupācija, bet jūlijs ir tās juridiskā noformēšana. Kad tekstā redzat apgalvojumu, ka Latvija pievienojās Padomju Savienībai brīvprātīgi, tas balstās tieši uz jūlija noformējuma, ignorējot jūniju.
Slazds: vecais un jaunais stils
Visbiežākā kļūda, meklējot, kas noticis konkrētā datumā, ir kalendāra atšķirības ignorēšana. Krievijas impērijā, tātad arī Latvijas teritorijā, līdz 1918. gada februārim lietoja Jūlija kalendāru, kas 20. gadsimtā atpalika no Gregora kalendāra par trīspadsmit dienām. Tāpēc vecos avotos minētais datums un mūsdienu datums var atšķirties.
Kā ar to rīkoties: ja notikums ir no laika pirms 1918. gada un avots ir vietējs, pieņemiet, ka datums var būt pēc vecā stila, un meklējiet norādi iekavās. Nopietnos vēstures izdevumos šādos gadījumos raksta abus datumus. Tas pats attiecas uz Magna Carta 1215. gadā, kas datēta pēc kalendāra, ko Anglija mainīja tikai 18. gadsimtā.
Kā pašam pārbaudīt, kas notika konkrētā datumā
Latvijas notikumiem labākais rīks ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitalizēto periodisko izdevumu krājums periodika.lv. Tur var meklēt pēc datuma un lasīt to, kas attiecīgajā dienā bija rakstīts avīzēs, nevis to, ko par šo dienu raksta mūsdienu kopsavilkumi. Atšķirība mēdz būt pārsteidzoša, sevišķi 1940. gada vasarā, kad prese jau bija kontrolēta.
Vārda dienu sarakstu, kas latviešu kalendāros pieder pie datuma, apstiprina valsts valodas jomas eksperti, un aktuālais kalendārs ir publiski pieejams, tāpēc arī šo informāciju nav vērts ņemt no nejaušām vietnēm.
Godīgs ierobežojums: dienas notikumu saraksti pēc būtības ir nejaušs sakritību apkopojums. Tie noder atmiņai un sarunai, bet cēloņsakarības no tiem nerodas. Ja meklējat notikuma skaidrojumu, nevis datumu, jāmeklē tēmas, nevis dienas apraksts.
Avoti
Saistītie jautājumi
- Kuri Latvijas prezidenti ievēlēti atkārtoti?Atkārtoti Valsts prezidenta amatā ir ievēlēti četri cilvēki: Jānis Čakste, Alberts Kviesis, Guntis Ulmanis un Vaira Vīķ…
- Cik grūts bija Tedijs Rūzvelts?Teodors Rūzvelts, 26. ASV prezidents, bija pazīstams kā skarbs un enerģisks cilvēks. 14. gada 1912. oktobra notikumi pa…
- Kad bija franču revolūcija?Franču revolūcija parasti tiek datēta trīs posmos vai sadaļās. Bieži cilvēki uzskata, ka Francijas revolūcijas sākums i…