TJG Online
Vēsture un valdība

Kas bija 1812. gada karš starp ASV un Lielbritāniju?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

1812. gada karš bija ASV un Lielbritānijas konflikts, kas ilga līdz 1815. gadam un beidzās praktiski bez teritoriju maiņas. Latvijas vēsturē tas pats gads nozīmē pavisam citu notikumu: Napoleona karaspēka ienākšanu Kurzemē un Rīgas priekšpilsētu nodedzināšanu.

Kara cēloņi bija saistīti ar Eiropas kariem. Lielbritānija cīnījās pret Napoleona Franciju un centās pārtraukt tirdzniecību ar to, tāpēc apturēja neitrālu valstu kuģus, konfiscēja kravas un piespiedu kārtā iesauca no tiem jūrniekus savā flotē. ASV šo praksi uzskatīja par suverenitātes aizskārumu. Papildus tam ASV rietumu pierobežā britu atbalsts indiāņu ciltīm, kas pretojās amerikāņu virzībai uz rietumiem, un daļas politiķu vēlme pievienot Britu Ziemeļameriku radīja pietiekamu spiedienu kara pieteikšanai.

Karadarbība izvērtās trijos virzienos: uz Kanādas robežas, jūrā un ASV dienvidos. Amerikāņu iebrukumi Kanādā neizdevās, jūrā notika atsevišķas amerikāņu uzvaras, bet britu flote kopumā bloķēja ASV krastu. Kara vēlīnā posmā britu spēki iebruka Vašingtonā un nodedzināja valdības ēkas, tomēr Baltimoras aizstāvēšana izdevās, un tieši tās laikā tapa teksts, kas vēlāk kļuva par ASV himnu.

Miera līgums tika parakstīts Gentē 1814. gada beigās, un tas atjaunoja stāvokli, kāds bija pirms kara. Vēsts par mieru toreiz ceļoja ar kuģi, tāpēc lielākā sauszemes kauja pie Ņūorleānas notika jau pēc līguma parakstīšanas. Karš nedeva teritoriālus ieguvumus nevienai pusei, bet tam bija divas paliekošas sekas: ASV nostiprinājās pašapziņa un vienotības sajūta, un indiāņu cilšu pretestība uz austrumiem no Misisipi zaudēja ārējo atbalstu un tika salauzta.

Latvijā 1812. gads ir pavisam cita stāsta sākums. Napoleona armijas kreisais spārns virzījās cauri Kurzemei, franču un sabiedroto karaspēks ieņēma Jelgavu, un Rīga sagatavojās aplenkumam. Pilsētas komandants, baidoties no uzbrukuma, lika nodedzināt koka apbūvi ārpus mūriem, un ugunsgrēkā gāja bojā Rīgas priekšpilsētas. Uzbrukums pilsētai tā arī nesekoja, tāpēc nodedzināšana palika vēsturē kā viens no smagākajiem panikas radītajiem zaudējumiem pilsētas vēsturē.

Tieši šī sakritība padara gadskaitli mulsinošu. Angliski „the War of 1812“ apzīmē konkrētu ASV un Lielbritānijas karu, bet krievu un daļēji arī Latvijas vēstures tradīcijā „1812. gada karš“ nozīmē Napoleona karagājienu pret Krievijas impēriju. Ja tekstā nav norādīts konteksts, lasītājs var saprast pilnīgi nepareizi, tāpēc rakstos vienmēr ir vērts pievienot pušu nosaukumus.

Ja šī tēma interesē tuvāk, Latvijā ir ko apskatīt klātienē. Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā un Latvijas Kara muzejā ir materiāli par 1812. gada notikumiem, bet Daugavgrīvas cietoksnis un vecās nocietinājumu vietas ļauj saprast, kāpēc Rīga toreiz bija stratēģiski svarīga. Rakstiskus avotus un tā laika kartes glabā Latvijas Nacionālais arhīvs.

Kā šo karu neapjukt vēstures darbā

Pirmais solis ir nosaukt puses, nevis tikai gadu: ASV un Lielbritānija vienā gadījumā, Francija un Krievijas impērija otrā. Otrais solis ir pievienot gadu diapazonu, jo ASV karš ilga līdz 1815. gadam, bet Napoleona karagājiens Krievijā beidzās jau 1812. gada ziemā.

Trešais solis ir uzmanīties ar zaudējumu skaitļiem. Dažādos avotos tie stipri atšķiras, jo atšķirīgi tiek skaitīti kaujās kritušie, no slimībām mirušie un civiliedzīvotāji. Ja skaitlis darbā ir vajadzīgs, tas jācitē kopā ar avotu.

Kāpēc šis karš ir svarīgs mūsdienās

Karš ir klasisks piemērs tam, kā tirdzniecības ierobežojumi un jūras blokāde kļūst par bruņota konflikta cēloni. Šī loģika nav pazudusi: arī mūsdienās sankcijas, kuģošanas drošība un jūras ceļu kontrole ir starptautiskās politikas centrā, un Baltijas jūras reģionam tas ir tiešs jautājums.

Otra mācība ir par informācijas ātrumu. Kauja, kas notika pēc miera parakstīšanas, mūsdienās šķiet neticama, bet līdzīgas kļūdas notiek arī tagad, kad lēmumus pieņem pēc novecojušas vai nepārbaudītas informācijas.

Rīgas priekšpilsētas pēc 1812. gada

Rīgas priekšpilsētu nodedzināšanas sekas pilsēta izjuta gadu desmitiem. Mājokli zaudēja tūkstošiem cilvēku, un pēc kara sekojošā atjaunošana mainīja Rīgas plānojumu: koka apbūves vietā pamazām veidojās mūra priekšpilsētas un vēlāk bulvāru loks.

Šis ir viens no tiem gadījumiem, kad militārs lēmums, kas izrādījās nevajadzīgs, pilsētas ainavu pārveidoja vairāk nekā pati karadarbība. Tieši tāpēc Rīgas vēstures apskatos 1812. gads parādās kā pilsētbūvniecības, nevis tikai kara gads.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Vēsture un valdība Sadaļas jautājumi ar burtu 0-9 Ziņot par neprecizitāti