TJG Online
Vēsture un valdība

20. jūlijs vēsturē: kas notika šajā datumā

Īsā atbilde

20. jūlijs ir datums, ar kuru saistās trīs plaši zināmi notikumi: 1969. gadā uz Mēness nolaidās Apollo 11 lunārais modulis, 1944. gadā Austrumprūsijā notika neveiksmīgais atentāts pret Hitleru, un 1976. gadā uz Marsa virsmas nosēdās NASA zonde Viking 1. Latvijas vēsturē šis konkrētais datums nav atzīmējams, bet jūlijs kopumā ir viens no smagākajiem mēnešiem 20. gadsimta notikumu ziņā.

Apollo 11 nolaišanās notika 1969. gada 20. jūlijā pēc pasaules koordinētā laika, un tieši tāpēc šis datums ir iegājis vēsturē. Pirmais solis uz Mēness virsmas gan tika sperts jau nākamajā diennaktī: starp nolaišanos un izkāpšanu pagāja vairākas stundas, ko apkalpe pavadīja, gatavojot skafandrus un pārbaudot sistēmas. Uz Mēness palika arī atstarotājs, ko līdz pat šai dienai izmanto attāluma mērījumiem ar lāzeru, un tas ir viens no retajiem misijas rezultātiem, kas joprojām tiek izmantots zinātnē.

1944. gada 20. jūlija atentāts pret Hitleru notika Vilku midzenī, Austrumprūsijā, mūsdienu Polijas teritorijā. Sazvērnieku plāns paredzēja ne tikai nogalināt diktatoru, bet arī pārņemt varu, izmantojot rezerves armijas mobilizācijas plānu. Sprādziens Hitleru nenogalināja, un sekojošās represijas skāra tūkstošus cilvēku. Latvijas kontekstā datums ir netiešs, bet nozīmīgs: tolaik Latvijas teritorijā jau tuvojās frontes atgriešanās, un tieši 1944. gada vasarā izšķīrās daudzu ģimeņu likteņi, tostarp lēmums doties bēgļu gaitās.

Viking 1 nosēšanās 1976. gadā bija pirmā ilgstoši veiksmīgā nolaišanās uz Marsa ar zinātnisko aparatūru un fotografēšanu no virsmas. Zonde nostrādāja daudzus gadus ilgāk par plānoto, un tieši Viking programmas eksperimenti dzīvības meklējumos gruntī noteica, kā tika plānotas nākamās desmitgades misijas.

Ja šo datumu meklējat skolas darbam vai publikācijai, ir vērts zināt, ka lielākā daļa interneta sarakstu par to, kas notika konkrētā datumā, ir cits no cita pārrakstīti un kļūdas tajos ceļo tālāk. Pirms datuma citēšanas to vienmēr ir vērts pārbaudīt vismaz vienā primārā avotā vai iestādes publikācijā.

Laika joslu nianse, kas šo datumu maina

Kosmosa notikumus datē pēc pasaules koordinētā laika, bet cilvēki tos atceras pēc sava pulksteņa. Apollo 11 nolaišanās notika 20. jūlija vakarā pēc universālā laika, tātad Latvijā bija jau vēls vakars, bet pirmais solis uz Mēness virsmas pēc šeit spēkā esošā laika tika sperts nākamajā rītā, 21. jūlijā. Tāpēc tā laika padomju presē un arī daudzu cilvēku atmiņās šis ir 21. jūlija notikums.

No tā izriet praktisks noteikums: rakstot par kosmosu, aviāciju vai militāriem notikumiem, vienmēr jānorāda, kurā laikā datums dots. Ja avots to nenorāda, uzskatiet, ka tas ir universālais laiks, un pārbaudiet, vai jūsu apgalvojums par vietējo datumu vispār ir pareizs.

Kāpēc jūlijs Latvijas vēsturē ir smags mēnesis

1940. gada jūlijā notika okupācijas juridiskā noformēšana. Pēc jūlija vidū sarīkotajām nedemokrātiskajām vēlēšanām tā sauktā Tautas Saeima 21. jūlijā pasludināja padomju varu un lūdza Latviju uzņemt PSRS sastāvā, un augusta sākumā šis lūgums tika apmierināts. Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīna balstās tieši uz to, ka šīs darbības tika veiktas ārvalsts bruņoto spēku klātbūtnē un tāpēc nav radījušas tiesiskas sekas.

1941. gada jūlijā Latvijas teritorijā sākās holokausts, un 4. jūlijs, kad tika nodedzināta Rīgas Lielā horālā sinagoga, Latvijā ir noteikts kā ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena. Atceres un atzīmējamās dienas nosaka likums Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, un tieši tajā jāskatās, vai konkrēts datums Latvijā ir oficiāli atzīmējams.

1944. gada jūlija otrajā pusē padomju karaspēks atgriezās Latvijas teritorijā, un sākās kauju un bēgļu gaitu posms, kas beidzās tikai 1945. gada maijā Kurzemē. Tie ir datumi, ko Latvijas kontekstā ir vērts zināt daudz labāk nekā jebkuru ārzemju jubileju.

Vecais un jaunais stils: kļūda, kas maksā visvairāk

Latvijas teritorijā pāreja no Jūlija uz Gregora kalendāru notika tikai 1918. gadā, un tāpēc visiem senākiem notikumiem avotos var būt divi datumi. 19. gadsimtā starpība starp abiem stiliem bija divpadsmit dienas, bet no 1900. gada marta trīspadsmit. Klasisks piemērs ir 1905. gada 13. janvāra demonstrācija Rīgā, kas pēc mūsdienu kalendāra notika 26. janvārī.

Praktiskā pārbaude pirms publicēšanas ir viens jautājums avotam: vai datums ir pēc vecā vai jaunā stila. Ja tas nav norādīts un notikums ir pirms 1918. gada, uzskatiet datumu par nepārbaudītu. Latviešu presi no 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma var lasīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitalizētās periodikas krājumā, un tas ir ātrākais veids, kā redzēt, kā notikums tika datēts tajā laikā.

Vārdadienas un citi kalendāra jautājumi

Latvijā pie konkrēta datuma gandrīz vienmēr pieder arī jautājums par vārdadienām. Kalendārvārdu sarakstu apstiprina Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, tajā periodiski tiek iekļauti jauni vārdi, un blakus pamatsarakstam pastāv arī paplašinātais saraksts ar vārdiem, kuriem kalendārā vietas nepietiek. Tāpēc konkrētas dienas vārdadienas jāskatās aktuālajā apstiprinātajā sarakstā, nevis vecā sienas kalendārā.

Ja jums vajadzīgs vēsturiski precīzs apliecinājums par kādu Latvijā notikušu notikumu konkrētā datumā, avotu meklēšana jāsāk Latvijas Nacionālajā arhīvā, bet normatīvo aktu pieņemšanas datumus var pārbaudīt likumi.lv un oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis, kur redzama arī katra akta redakcijas vēsture.

Avoti