TJG Online
Savienotās Valstis

Kas notika 2001. gada 11. septembrī?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

2001. gada 11. septembrī „Al-Qaeda“ teroristi ASV sagrāba četras iekšzemes reisu pasažieru lidmašīnas: divas tika ietriektas Pasaules Tirdzniecības centra torņos Ņujorkā, viena Pentagonā pie Vašingtonas, bet ceturtā nogāzās laukā Pensilvānijā pēc tam, kad pasažieri mēģināja atgūt kontroli pār lidmašīnu. Bojā gāja gandrīz trīs tūkstoši cilvēku. Latvijā tā bija pēcpusdiena: pirmais trieciens notika ap pulksten 15.46 pēc mūsu laika.

Uzbrukumu norise bija saspiesta nedaudz vairāk nekā pusotras stundas garumā. Vispirms lidmašīna trāpīja Pasaules Tirdzniecības centra ziemeļu tornim, un pirmajās minūtēs gan televīzijas skatītāji, gan glābēji to uztvēra kā aviācijas nelaimes gadījumu. Šo pieņēmumu izslēdza otrais trieciens dienvidu tornim, kas notika tiešraidē visas pasaules acu priekšā. Trešā lidmašīna trāpīja ASV Aizsardzības ministrijas ēkai Pentagonam. Ceturtās lidmašīnas pasažieri no mobilajiem un lidmašīnas telefoniem jau bija uzzinājuši par iepriekšējiem triecieniem un saprata, ka ar sagrābējiem sarunāties nav jēgas; lidmašīna nogāzās pie Šenksvilas, nesasniedzot mērķi Vašingtonā.

Abi torņi sabruka tajā pašā rītā, dienvidu tornis pirmais, lai gan tam bija trāpīts otrajam. Iemesls bija triecienu augstums un degvielas radītais ugunsgrēks: dienvidu tornim lidmašīna trāpīja zemāk, tātad ar lielāku virs tā esošo stāvu svaru. Bojāgājušo vidū bija vairāk nekā trīssimt Ņujorkas ugunsdzēsēju, kas devās augšup pa kāpņu telpām, kamēr cilvēki nāca lejup.

Uzbrukumu organizēja teroristu tīkls „Al-Qaeda“, kura vadonis Osama bin Ladens tolaik uzturējās Afganistānā talibu režīma aizsegā. Sagrābēji bija ieceļojuši ASV legāli un daļa no viņiem bija apguvusi lidošanas pamatus ASV lidotāju skolās. Tieši tas padarīja uzbrukumu iespējamu: tā laika drošības sistēma bija būvēta pret sagrābēju, kurš grib nolaisties un izvirzīt prasības, nevis pret pašnāvnieku, kurš pats prot vadīt lidmašīnu.

Nākamajā dienā NATO pirmo un līdz šim vienīgo reizi savā vēsturē iedarbināja Ziemeļatlantijas līguma 5. pantu par kolektīvo aizsardzību. Tam ir tieša nozīme Latvijai: tas ir vienīgais praktiskais precedents, kā 5. pants reāli tiek piemērots, un tas notika par labu tai alianses dalībvalstij, kurai uzbruka nevis cita valsts, bet gan nevalstisks teroristu tīkls.

Kāpēc tas ir svarīgi tieši Latvijai

2001. gadā Latvija vēl nebija NATO dalībvalsts; iestāšanās notika 2004. gada pavasarī. Tomēr uzbrukumu sekas Latviju skāra tieši. Latvijas karavīri piedalījās starptautiskajā operācijā Afganistānā, un tā kļuva par pirmo ilgstošo kaujas apstākļu misiju atjaunotās valsts bruņoto spēku vēsturē. Precīzu dalībnieku un zaudējumu uzskaiti publisko Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki.

Otra sekas bija tiesiskas. Pēc 2001. gada pasaulē tika būtiski pastiprināts regulējums par terorisma finansēšanas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu. Latvijā to redzam ikdienā: bankas prasa dokumentus par naudas izcelsmi un klienta izpēti, un šo pienākumu pamatā ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums, kas ievieš starptautiskos standartus.

Kas lidostās mainījās un kas nemainījās

No 11. septembra izriet pastiprinātas pilotu kabīnes durvis, stingrāka pasažieru un bagāžas sasaiste un vienotas drošības procedūras. Eiropas Savienībā civilās aviācijas drošības pamatnoteikumus nosaka ES regulējums, un tie vienādā apmērā attiecas arī uz Rīgas lidostu.

Šeit ir izplatīta kļūda. Ļoti daudzi uzskata, ka ierobežojums ņemt līdzi šķidrumus tikai nelielos traukos ir 11. septembra sekas. Tā nav: šis ierobežojums tika ieviests pēc vēlāka, 2006. gadā atklāta plāna spridzināt lidmašīnas ar šķidrām sastāvdaļām. Ja gribat saprast, kurš noteikums no kurienes nāk, tests ir vienkāršs: viss, kas attiecas uz piekļuvi pilotu kabīnei un pasažieru identifikāciju, nāk no 2001. gada; viss, kas attiecas uz šķidrumiem un elektronikas pārbaudi, nāk no vēlākiem gadījumiem.

Kur beidzas pārbaudīti fakti

Bojāgājušo skaits nav noapaļots nejauši. Oficiālais upuru saraksts joprojām tiek papildināts, jo Ņujorkas tiesu medicīnas eksperti gadu gaitā identificē līdz šim neidentificētas mirstīgās atliekas, un cilvēki mirst arī no saslimšanām, kuras saista ar putekļiem gruvešu tīrīšanas vietā. Tāpēc dažādos avotos redzēsiet nedaudz atšķirīgus skaitļus; aktuālo uzskaiti uztur 11. septembra memoriāls un muzejs.

Ap notikumu ir izveidojies liels sazvērestības teoriju slānis, īpaši par trešās Pasaules Tirdzniecības centra ēkas sabrukšanu tās pašas dienas pēcpusdienā. Tehniskā izmeklēšana ir publiska, un to veica ASV standartu un tehnoloģiju institūts. Ja meklējat atbildi uz konkrētu jautājumu par konstrukciju sabrukšanu, meklējiet to šajos izmeklēšanas ziņojumos, nevis pārstāstos.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Savienotās Valstis Sadaļas jautājumi ar burtu N Ziņot par neprecizitāti