Juridiskās sarunas ir process, kurā advokāts, darbojoties sava klienta vārdā vai nu kā advokāts, vai padomdevējs, cenšas panākt labvēlīgu iznākumu. Tajā pašā laikā advokāts piedāvā piekāpšanos, konsultējoties un dialogā ar citu, lai panāktu abpusēji apmierinošu vienošanos. Lai gan ir elementi, kas ir kopīgi visiem gadījumiem, kad tiek izmantotas juridiskas sarunas, jo īpaši labas komunikācijas prasmes un godprātīga kaulēšanās, dažādās izmantotās metodes atšķiras atkarībā no juridiskā konteksta, kurā tās notiek. Tā kā lielākā daļa lietu Amerikas Savienotajās Valstīs tiek izšķirtas pirms tiesas, juridisko sarunu mērķis tiesvedības kontekstā ir nodrošināt strīdīgā jautājuma izdevīgu atrisinājumu pirms tiesas.
Lai sarunas vestu sekmīgi, advokātam ir jābūt stingrai izpratnei par tiesību aktiem un to, kā viņa klienta lietas konkrētie apstākļi vai fakti noteiks iespējamību, ka lietas izskatīšanas laikā tiks gūta virsroka pēc būtības. Gudrs advokāts sapratīs, ka, lai gan pierādījumu pārsvars var būt par labu viņa klientam, tiesas process joprojām rada neparedzamus riskus un nenoteiktību. Ja tas tiek nodots tiesneša vai žūrijas rokās apspriešanai, rezultāts netiek garantēts. Liecinieku attieksme un uzvedība tiesas procesā var būt pavisam citāda, nekā paredzēts, un tiesnesis vai zvērināto tiesa no iesniegtajiem pierādījumiem var neizdarīt tādus pašus labvēlīgus secinājumus, kā to sagaida advokāts.
Sarunu mērķis tiesvedības laikā ir ar pastāvīgu saziņu ar pretējās puses advokātu laika gaitā noskaidrot jomas, kurās var panākt vienprātību par katras puses attiecīgās lietas relatīvajām vājajām un/vai stiprajām pusēm. Tiesvedībā arī tiek mēģināts atrast dolāru diapazonu, kurā ieguvumi no izlīguma atsver nenoteiktību un riskus, kas saistīti ar tiesas procesu. Juridiskās sarunas tiesvedības laikā ir plūstošs un dinamisks process. Sākotnējās stadijās izplatīta taktika ir vienai vai abām pusēm poza un blēdība; vienas vai abu pušu sarunu pozīcijas var palikt nepiekāpīgas un neelastīgas.
Tuvojoties gaidāmajam tiesas procesam, iepriekš pretrunīgo partiju bijušās stingrās nostājas bieži vien krasi mainās. Fiksēto pozīciju ilūzija izklīst. Apzināšanās, ka tiek pakļauta tiesas procesa riskiem un kaprīzēm, uzlabo tiesiskās sarunas un bieži vien izraisa pastiprinātu vēlmi panākt vienošanos, godprātīgi vienojoties, nevis iebiedējot. Šo iemeslu dēļ nav nekas neparasts, ka lietas izšķir lietas izskatīšanas dienā uz tiesas nama kāpnēm.
Biznesa darījumu vai līgumu apspriešanas kontekstā juridisko sarunu mērķis ir strukturēt vai izstrādāt līgumu ar noteikumiem un nosacījumiem, kas aizsargā klienta intereses, vienlaikus piekrītot nosacījumiem, kas otrai pusei ir nepieciešami darījuma pabeigšanai. Veiksmīgai sarunu taktikai ir nepieciešama apdomīga advokāta prasmju izstrāde, komunikācija un efektīva pārliecināšana. Mēģinot nodrošināt noteikumus, kas aizsargā viņa klientu, advokātam jāspēj pārliecināt otru pusi par ierosinātā noteikuma nepieciešamību. Bieži vien pārdomāti sagatavots pārskatīts priekšlikums neradīs iebildumus pusei, kura sākotnēji nevēlējās pieņemt sākotnējā priekšlikuma formulējumu.
Tā kā līgums ir dokuments, kas sadala uzņēmējdarbības vai komercdarījuma riskus starp pusēm, advokātam ir jāizvērtē, kuri noteikumi ir būtiski viņa klienta interešu aizsardzībai un kādi nosacījumi, kaut arī vēlami, var tikt pieļauti, ja otrai pusei tie šķiet nepieņemami. Tā kā izpildītais līgums tiks uztverts kā pušu nodoma galīgā izpausme, labas komunikācijas prasmes ir būtiskas, lai līgumā skaidri un nepārprotami tiktu paustas attiecīgās pušu saistības. Pusēm jābūt gatavam būt elastīgām un piekāpties, ja vien risku sadale starp tām nepadara līguma izpildi pārmērīgi apgrūtinošu vienam vai otram.