Abiem vecākiem ir svarīgi saprast, ka, izņemot retus gadījumus, vecākam, kuram nav aizbildnības, vienmēr ir kādas tiesības attiecībā uz savu bērnu. Tomēr tie var nebūt konsekventi dažādos gadījumos. Viena vecāka tiesības var piešķirt viņam vienādu laiku kopā ar savu bērnu kā aizbildnim, savukārt citas personas tiesības var dot viņam tiesības tikai uz iknedēļas uzraudzītu tikšanos. Citi izplatīti vecāku tiesību veidi, kas nav saistīti ar aizbildnību, var ietvert piekļuvi skolas dokumentiem un vienlīdzīgas lēmumu pieņemšanas pilnvaras attiecībā uz medicīniskiem lēmumiem par bērnu.
Tas, ka viens no vecākiem ir aizbildnis, parasti nenozīmē, ka viņam ir pilna vara pār bērnu. Tikai retos gadījumos kādam no vecākiem var tikt pilnībā liegts satikties ar savu bērnu. Vecāka bez aizbildnības tiesības parasti vienmēr nodrošina viņam zināmu apmeklējumu. Summa un nosacījumi ir faktori, kas var ievērojami atšķirties. Tiesas rīkojumi dažiem vecākiem, kuriem nav aizbildnības, dod tiesības pavadīt kopā ar bērnu tādu pašu laiku, kāds ir aizbildnim.
Vecāka, kuram nav aizbildnības, tiesības parasti ļauj viņam zināmā mērā sazināties ar savu bērnu laikā, kad viņš netiek apmeklēts. Šie pasūtījumi var atļaut mijiedarbību, izmantojot vairākus veidus, piemēram, tālruņa zvanus vai tiešsaistes videozvanus. Šādos gadījumos aizbildnībā esošais vecāks nevar izlemt, piemēram, ka sods par bērna sliktu uzvedību, pamatojoties uz tālruņa lietošanu, ietver aizliegumu runāt ar tēvu.
Vecāku, kuriem nav aizbildnības, tiesības parasti dod viņam tiesības piekļūt noteikta veida informācijai par savu bērnu. Viņš, iespējams, varēs pieprasīt medicīniskos un skolas ierakstus un likt viņam tos izskaidrot tāpat kā tos izskaidros otram vecākam. Viņam var būt arī tiesības būt informētam par noteiktiem jautājumiem, kas rodas saistībā ar viņa bērnu, piemēram, slimībām, nelaimes gadījumiem un uzvedības problēmām. Dažos tiesas rīkojumos lēmumu pieņemšanas tiesības ir iekļautas viena no vecāku tiesībām, kas nav saistītas ar aizbildnību. Tāpēc aizbildnim ir jāsazinās ar viņu, kad tiek izdarīta izvēle saistībā ar plašu jautājumu loku, piemēram, izvēloties skolu vai kulta vietu vai apstiprinot medicīnisko procedūru.
Vecāku, kuriem nav aizbildnības, tiesības var ietvert arī tiesības pieprasīt bērnam palikt jurisdikcijā. Dažās vietās aizbildnībā esošais vecāks var pārvākties tālu prom vai kopā ar bērnu izbraukt no valsts, un vecākais, kuram nav brīvības atņemšanas, ir bezpalīdzīgs. Tomēr citviet šāda veida lēmumiem ir nepieciešama ne tikai vecāka, kuram nav aizbildnības, piekrišana, bet arī viņam var būt nepieciešama rakstiska piekrišana.
Turklāt vecākam, kuram nav aizbildnības, ir tiesības uz tiesas rīkojumu izpildi. Tiesas rīkojuma iemesls ir noteikt noteiktus lēmumus par juridiski saistošiem. Vienīgais veids, kā panākt taisnīgumu, ir tad, ja indivīdiem tiek prasīts to ievērot. Atkarībā no apstākļiem atbilstību var nodrošināt policijas darbinieki vai arī iesniedzot lietu tiesā.