Likumā cēloņsakarība ir attiecības starp noteiktu darbību un šīs darbības ietekmi apraksts. Iesniedzot prasību tiesā, cilvēkiem ir jāpierāda cēloņsakarība, lai pierādītu, ka atbildētājs izraisīja strīdīgo iznākumu tiesā. Šis process ietver parādīšanu, ka persona zināja, ka darbībai būs paredzams rezultāts, un, apzinoties to, turpināja darbību, pakļaujot citu pusi kaitējuma riskam.
Tiesā diskusijas par tiesisko cēloņsakarību var kļūt diezgan sarežģītas, un cēloņsakarības pierādīšana ne vienmēr izslēdz lietu, jo ir situācijas, kad cilvēki var kaut ko izraisīt, bet nav atbildīgi. Vienkāršā piemērā, cilvēks, kurš met beisbolu, vienlaikus ievērojot saprātīgus drošības pasākumus, nevar paredzēt, ka mazs bērns uzskrien uz laukuma un tiks savainots. Šajā gadījumā traumu būtu nodarījis cilvēks, kurš metis beisbolu, taču šī persona nebūtu saukta pie atbildības, jo metiena sekas nebija paredzamas.
Novērtējot cēloņsakarību, cilvēki skatās, vai atbildētājs ir iesaistījies noteiktā darbībā tādā prāta stāvoklī, kas liecina par šīs darbības sekām. Piemēram, kāds, kurš met beisbola bumbu pa māju, būtu atbildīgs, piemēram, par izsistu logu, jo izsists logs ir saprātīgi paredzams iznākums, ja lādiņš tiek mests pret kādu konstrukciju. Viens no veidiem, kā to aplūkot, ir tā sauktais “bet par” tests, kurā cilvēkiem tiek lūgts apsvērt, vai kaitējums būtu noticis, ja apsūdzētais nebūtu iesaistījies kādā darbībā.
Cēloņsakarība var sekot garai un sarežģītai ķēdei, un, nosakot atbildību, cilvēki izskatās ne tikai kā tiešais cēlonis, bet arī kā soļi tālāk ķēdē. Domājot par cēloņsakarību un izstrādājot juridisku lietu, nepieciešama rūpīga apstākļu un iesaistīto pušu pašsajūtas izvērtēšana. Likumā, izvērtējot atbildības jautājumus, tiek ņemta vērā personu spēja dažādās situācijās rīkoties saskaņā ar savu varu.
Lielākajai daļai tiesību sistēmu ir ieviesti testi, kas palīdz cilvēkiem noteikt cēloņsakarības un argumentēt savas lietas tiesā. Šīs sistēmas ir balstītas uz juridisko zinātību, kā arī zināmu veselo saprātu, lai varētu novērtēt darbības un to paredzamos rezultātus. Izskatot lietu tiesā, cilvēki var iztaujāt iesaistītās puses, kā arī lieciniekus, lai noskaidrotu, vai cilvēki ir sapratuši savu rīcību un izpratuši šo darbību iespējamo ietekmi.