Drošība skaitļos ir termins statistiskai pārliecībai, ka indivīdi ir drošāki, iesaistoties noteiktās aktivitātēs kā daļa no grupas. No pirmā acu uzmetiena tas šķiet veselā saprāta pareģojums. Jo vairāk indivīdu grupā, jo mazāka iespējamība, ka kāds labs vai slikts notikums notiks ar kādu konkrētu indivīdu. Tomēr pētījumi liecina, ka reālās dzīves scenārijos var būt iesaistīti arī citi faktori. Šo frāzi biologi izmanto, lai aprakstītu lielu dzīvnieku grupu darbību. Šķiet, ka līdzīga koncepcija tiek izmantota cilvēka darbībā, piemēram, transportlīdzekļu satiksmē.
Šķiet, ka šī koncepcija ir viens no iemesliem, kāpēc dzīvnieki pulcējas lielās grupās, piemēram, ganāmpulkos, ganāmpulkos vai skolās. To apstiprina novērojumi. Kad dzīvnieku grupu vajā plēsējs, plēsējs parasti vēršas pret dzīvniekiem, kas ir pārāk veci, mazi vai vāji, lai neatpaliktu no pārējās grupas. Evolūcijas biologi uzskata, ka tas izraisa nevēlamu gēnu izņemšanu no grupas, un šo procesu viņi sauc par spēcīgāko izdzīvošanu. Statistikas zinātnieki to redz citādi. Ja plēsējs uzbrūk 10 dzīvnieku grupai, jebkuram atsevišķam dzīvniekam ir 10 procentu iespēja tikt nogalinātam. Ja grupā ir 100, indivīdiem ir tikai 1 procents iespēja, ka plēsējs tos notrieks.
Tas ir efektīvs izdzīvošanas mehānisms, un daudzas sugas ir izstrādājušas veidus, kā no tā gūt labumu. Tiek uzskatīts, ka periodiski sastopamas cikādes, kukaiņi, kas lielā skaitā parādās ik pēc 13 vai 17 gadiem, koordinē šo uzvedību, lai gūtu labumu no skaita drošības. Plēsēji varēs patērēt tikai nelielu procentuālo daļu no kopējās grupas; pārējās cikādes varēs mierīgi ēst, lidot un vairoties. Biologi šo izdzīvošanas paņēmienu dēvē par plēsēju piesātinājumu. Daudzas augu un dzīvnieku sugas izmanto kādu no šīs tehnikas veidiem.
Ir pierādījumi, ka skaitļu drošība attiecas uz satiksmes drošību, jo īpaši attiecībā uz velosipēdiem un gājējiem. Daudzi pētījumi ir parādījuši, ka mazāk mehānisko transportlīdzekļu sadursmes ar velosipēdistiem notiek vietās vai laikā, kad velosipēdistu ir liels skaits. Izplatīts skaidrojums ir tāds, ka autovadītāji, ieraugot lielu riteņbraucēju vai gājēju grupu, samazinās ātrumu un rūpīgāk vēros ceļu, savukārt kopumā autovadītāji rūpējas par citiem transportlīdzekļiem un nemeklē mazāku, lēnāku ceļu satiksmi. Tas ir pretstatā tīri statistiskajai drošības priekšrocībai augu un dzīvnieku sugu skaitā.
Riteņbraukšanas aktīvistu grupas, apzinoties šo faktoru, mudina velosipēdistus pēc iespējas pārvietoties lielās grupās. Viņu mērķis nav vienkārši spēlēt uz drošību, bet gan palielināt vispārējo izpratni par velosipēdistu klātbūtni jebkurā laikā. Autovadītāji, kuri mācās braukt uzmanīgi lielu riteņbraucēju grupu tuvumā, visticamāk, pēc teorijas rāda, uzmanīgi apbrauks atsevišķus velobraucējus. Šajā nolūkā ik mēnesi visā pasaulē pilsētās notiek grupu riteņbraukšanas pasākumi ar nosaukumu Critical Mass, kuru mērķis ir palielināt velosipēdistu izpratni kopumā.