Kas ir augšējie elpošanas ceļi?

Augšējie elpceļi attiecas uz anatomisku struktūru kopumu, kas darbojas kopā, lai pārvadātu gaisu plaušās. Kopā rīkle, balsene, deguns, deguna dobums un mute veido augšējos elpceļus, lai gan šīm struktūrām ir dažādas funkcijas. Piemēram, balsene vai balss kaste kontrolē runu, un rīkle vai rīkle tiek izmantota pārtikas nogādāšanai kuņģī. Augšējie elpceļi atrodas tieši virs trahejas. Viss, kas atrodas zem šīs zonas, tiek uzskatīts par apakšējo elpošanas ceļu.

Deguns sastāv no ārējām un iekšējām daļām, un iekšējā deguna dobumā ir daudz struktūru. Nāsis ir sadalītas divos nodalījumos, caur kuriem tiek ieelpots gaiss. Pēc tam gaiss tiek uzņemts caur kaulainām cauruļveida atverēm, ko dēvē par konču, kuras uzskata par sejas kauliem. Pēc tam tas iziet cauri iekšējām kapilāriem, kas satur kapilārus, sīkus matiņus un gļotas. Šie sīkie deguna matiņi darbojas kā filtrs un aiztur daļiņas vai baktērijas, kas var izraisīt slimības vai bojāt smalkās iekšējās deguna ejas.

Rīkle jeb rīkle ir arī augšējo elpceļu daļa. Pēc tam, kad gaiss iziet cauri iekšējām degunām, tas nonāk rīkles zonā. Šajā deguna rīklē ir adenoīdi vai mandeles, kuras var redzēt rīkles aizmugurē. Tie var notvert piesārņotājus vai baktērijas, kas arī var būt kaitīgas, ja tās norij. Iekšējās kaklā ir arī eistāhija caurules, kuras izmanto, lai stabilizētu gaisa spiedienu ausīs.

Balseni parasti sauc par balss kasti. To izmanto, lai radītu skaņas, kā arī lai bloķētu jebkādas nelielas pārtikas daļiņas, kas citādi varētu iekļūt elpceļos. Balss saites vai krokas, kas atrodas balsenē, kontrolē balss skaļumu vai augstumu. Tie atrodas tieši virs barības vada un trahejas. Šeit savienojas apakšējie un augšējie elpceļi.

Augšējo elpceļu infekcija ir bieži sastopama slimība, jo tā var attīstīties deguna, rīkles vai mutes zonā. Šīs infekcijas tiek uzskatītas par saaukstēšanos, un tās var izraisīt dažādus simptomus atkarībā no tā, kur tās attīstās. Sinusa vai deguna infekcija var izraisīt aizliktu vai pilienu degunu, savukārt inficēta balsene var izraisīt izmaiņas balss skaņās. Augšējo elpceļu infekcija var būt vīrusu vai baktēriju izraisīta. Augšējo elpceļu vīrusu infekciju nevar izārstēt, taču bakteriālu infekciju var ārstēt ar antibiotikām.