Vispārējā simpatomimētisko līdzekļu definīcija ir viela, kas imitē aktivēto simpātisko nervu sistēmu. Simpātiskā nervu sistēma ir daļa no veģetatīvās nervu sistēmas vai nervu sistēmas, kas netiek apzināti kontrolēta. Šī veģetatīvās nervu sistēmas daļa tiek aktivizēta, reaģējot uz briesmām, un sagatavo ķermeni reaģēšanai uz bīstamo situāciju. To sauc arī par atbildi “cīnies vai bēgt”.
Būtībā simpātiskā reakcija uz laiku izslēdz procesus, kas var palēnināt cilvēka darbību, piemēram, pārtikas gremošanu vai urīna veidošanos. Šī reakcija arī paātrina procesus, kas nodrošina enerģijas uzliesmojumus, piemēram, palielinātu sirdsdarbības ātrumu, paaugstinātu asinsspiedienu, palielinātu asiņu daudzumu smadzenēs un ātru glikogēna hidrolīzi muskuļu enerģijas iegūšanai. Turklāt bronhiālie caurules tiks paplašinātas vai paplašinātas, gatavojoties lielākai skābekļa nepieciešamībai.
Termins simpatomimētiskie līdzekļi parasti attiecas uz vielām, ko lieto kā simpatomimētiskas zāles. Simpatomimētisko līdzekļu medicīniska lietošana parasti aprobežojas ar nopietniem vai dzīvībai bīstamiem stāvokļiem, piemēram, sirdslēkmes ārstēšanu, bīstami zemu asinsspiedienu, hemorāģisko šoku vai smagu astmas lēkmi, kas izraisa nespēju elpot. Tos var arī izmantot, lai novērstu priekšlaicīgas dzemdības.
Kateholamīni ir visizplatītākā simpatomimētisko līdzekļu grupa, un tie ietver epinefrīnu, norepinefrīnu un dopamīnu. Epinefrīns jeb adrenalīns ir hormons, ko organisms dabiski ražo, reaģējot uz bailēm vai stiprām dusmām, un tas ir bieži lietots simpatomimētisks līdzeklis iepriekš aprakstītajos ārkārtas apstākļos. Dabisks starpprodukts organismā epinefrīna sintēzes laikā ir dopamīns, kateholamīns, kas vislabāk pazīstams ar savu ietekmi uz smadzenēm. Dopamīnu var lietot medicīniski, lai palīdzētu atvieglot dažus Parkinsona slimības simptomus.
Simpatomimētiskos līdzekļus var izmantot arī kā ēstgribas nomācošus līdzekļus, lai ārstētu cilvēkus ar slimīgu aptaukošanos. Tā kā simpatomimētisko līdzekļu apetīti nomācošā iedarbība parasti ilgst tikai dažas nedēļas, tie ir efektīvi tikai kā īslaicīgs risinājums. Citi simpatomimētisko līdzekļu piemēri ir nelegālās stimulējošās narkotikas, piemēram, kokaīns un metamfetamīns.
Simpatomimētisko līdzekļu ilgstoša lietošana var būt ļoti bīstama. Papildus tam, ka tie parasti izraisa atkarību, to spēcīgā stimulējošā iedarbība uz nervu sistēmu var izraisīt augstu asinsspiedienu, bīstami augstu sirdsdarbības ātrumu un patoloģisku sirds ritmu vai sirds aritmiju. Šo iemeslu dēļ šāda veida zāles lieto tikai īstermiņā un parasti tikai ārkārtas apstākļos. Turklāt tos drīkst lietot tikai pastāvīgā ārsta uzraudzībā.