Pretsāpju krēmi, kas pazīstami arī kā lokālie pretsāpju līdzekļi, ir līdzīgi citiem pretsāpju līdzekļu veidiem, izņemot to, ka tie tiek uzklāti uz ādas. Daudzi dažādi veidi ir pieejami bez receptes dažādiem mērķiem, taču visizplatītākā šo krēmu lietošana ir locītavu sāpju mazināšana, kas saistītas ar artrītu.
Lai pretsāpju krēmi iedarbotos, tiem jāsatur liela zāļu koncentrācija, kas spēj uzsūkties ādā un audos. Vietējie pretsāpju līdzekļi var būt ļoti efektīvi, lai mazinātu konkrētas vietas sāpes, un daudzi cilvēki dod priekšroku iekšķīgi lietojamām zālēm šādu specifisku sāpju mazināšanai. Papildus locītavu sāpju mazināšanai tos var izmantot arī, lai mazinātu sāpes no kukaiņu kodumiem vai dzēlieniem, saules apdegumiem, noteikta veida galvassāpēm un līdzīga veida ķermeņa virsmas sāpēm.
Locītavu sāpju mazināšanai visbiežāk lieto lokālos nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (NPL). Kapsaicīns un lidokaīns ir divas zāles, kas parasti atrodamas pretsāpju krēmos. Kapsaicīns, kas atrodams asajos piparos un ir arī galvenā piparu aerosola sastāvdaļa, ir zāles, kas spēj bloķēt sāpju sajūtu. To galvenokārt izmanto krēmos, lai īslaicīgi mazinātu locītavu sāpes no artrīta un viegliem sastiepumiem un sastiepumiem. Kapsaicīns rada siltuma sajūtu, kas palīdz bloķēt sāpes.
Lidokaīns ir vēl viena zāle, ko galvenokārt lieto pretsāpju krēmos. Tas ir lokāls anestēzijas līdzeklis, kas darbojas, bloķējot sāpju signālus nervu galos. Atšķirībā no kapsaicīna, lidokaīns rada atvēsinošu sajūtu, un tāpēc tas bieži atrodams krēmos, kas paredzēti vieglu vai mērenu saules apdegumu un citu ādas kairinājumu ārstēšanai. Daži pretsāpju krēmi satur dabiskas sastāvdaļas, nevis zāles. Kampars, mentols un eikalipts parasti ir atrodami dažādās vietējās sinusa galvassāpju ārstēšanā.
Lai gan pretsāpju krēmi ir salīdzinoši droši, to lietošanas laikā ir jāievēro daži piesardzības pasākumi. Pat bezrecepšu šķirnes ir jāizmanto saskaņā ar ražotāja norādījumiem, un patērētājiem ir jāzina par jebkuru uzskaitīto zāļu mijiedarbību. Šos krēmus nedrīkst lietot uz atklātām brūcēm vai bojātas ādas, ja vien to nav ieteicis veselības aprūpes speciālists. Pacientiem arī jāizvairās no to lietošanas acīs un mutē vai to tuvumā.