Ideomotoriskais efekts attiecas uz cilvēkiem, kas veic kustības vai rīkojas bez apzinātas apdomas. Daudzi ir pazīstami ar šāda veida kustību kā reakciju uz fiziskām sāpēm vai parastos refleksu testos. Šo ideju var saukt arī par Kārptera efektu, kas nosaukts 19. gadsimta zinātnieka vārdā, kurš pētīja ķermeņa un prāta attiecības.
Lai gan daži ideomotora efekta gadījumi ir diezgan vienkārši, citi rada būtiskus jautājumus par pareizu prognozēšanas rīku izmantošanu un pat par cilvēku mijiedarbību ar elementiem, kas tiek uzskatīti par zinātnisko zināšanu robežām. Dažas no šīm metodēm, kas ir kopīgas dažādām mūsdienu kultūrām, ietver “ūdens raganu” jeb dowsing, kā arī Ouija dēļa izmantošanu. Daudzi zinātnieki ir norādījuši, ka šīs darbības ir balstītas uz ideomotoru efektu, nevis uz citiem teorētiskiem cēloņiem, ko parasti attiecina uz pārdabisko. “Automātiskā” vai “garīgā” rakstīšana ir vēl viena parādība, ko daži piedēvē ideomotoriskajam efektam, kad šķiet, ka cilvēki raksta nedomājot, radot uz papīra intriģējošus stāstījumus, kas, šķiet, ir sajaukuši racionālu skaidrojumu.
Izgudrojumi, kas izmanto ideomotoru efektu, ir arī izraisījuši diskusijas par prognozēšanas ierīču likumīgu izmantošanu homeopātiskajā medicīnā. Viens no gadījumiem, kas bieži tiek minēts, ir “Toftness starojuma detektora” izmantošana, ko izmanto chiropractors. Saskaņā ar tās atbalstītāju teikto, šī iekārta ļauj ārstiem identificēt problemātiskās jomas, izmantojot procesus, kurus daži raksturo kā balstītus uz ideomotoru efektu. Citi piemēri ietver slēgtu telpu izmantošanu, lai uztvertu teorētiskās enerģijas, piemēram, ierīces, kuras dažreiz sauc par “melnajām kastēm” vai “orgonu kastēm”, kuras, domājams, spēj saturēt vai izplatīt garīgās vai metafiziskās enerģijas.
Daži slaveni zinātnieki ir atraduši daudz pierādījumu tam, ka ķermeņi var darboties neatkarīgi no apzinātas domāšanas. Viena teorija ir tāda, ka šīs refleksīvās darbības īsteno nodomu kategoriju, kas ir paslēpta prātā. Zinātnieki, kas ir strādājuši pie šīs parādības, ir Maikls Faradejs, kā arī citas mūsdienu zinātniskās autoritātes. Liels darbs ir veikts arī bezsamaņā un izskaidrojot, kā tas var veicināt šāda veida uzvedību. Neatzīmētu prāta apgabalu saistīšana ar tādām teorētiskām parādībām kā ideomotora efekts ir daudzsološa joma kognitīvajā zinātnē, kur mūsdienu tehnoloģijas, piemēram, neironu tīklus, kādreiz varētu tikt izmantotas, lai izskaidrotu dažas no šīm neskaidrajām saiknēm starp uzvedību un domāšanu.