Atropīnu lieto gan kā perorālu medikamentu vai injekciju, lai ārstētu dažādus simptomus un apstākļus, tostarp pārmērīgu gļotu veidošanos elpceļos, kuņģa-zarnu trakta stāvokļus un Parkinsona slimību. To izmanto arī militārpersonas, lai neitralizētu noteiktu bruņotu nervu aģentu iedarbību. Atropīna pārdozēšana var izraisīt dažādus simptomus atkarībā no smaguma pakāpes. Tie svārstās no viegliem kuņģa-zarnu trakta traucējumiem līdz potenciāli letāliem krampjiem.
Kuņģa-zarnu trakta simptomi ir viena no pirmajām atropīna pārdozēšanas pazīmēm. Simptomi var būt slikta dūša, vemšana un caureja. Pacientiem var būt sausa mute, taču tā ir arī bieža zāļu blakusparādība. Kuņģa-zarnu trakta simptomi vien apgrūtina pārdozēšanas diagnosticēšanu, jo tie var rasties, lietojot tik daudz citu slimību vai medikamentu.
Atropīna pārdozēšana var izraisīt vairākas izmaiņas pacienta garīgajā stāvoklī, sākot no trauksmes līdz apjukumam. Lai gan pacientiem, kuri lieto atropīnu, šo pazīmju vieglas versijas ir izplatītas, ja tās kļūst smagākas, tas var liecināt par to, ka pacienti saņem pārāk daudz zāļu un viņiem ir pārdozēšanas risks. Regulāri jāveic garīgi novērtējumi, lai nodrošinātu, ka pacienti ir brīdināti un apzinās savu apkārtni.
Atropīna pārdozēšanas neiroloģiskas pazīmes parasti ir visnopietnākās, īpaši, ja ir iesaistīti krampji un ataksija. Ataksija ir stāvoklis, ko izraisa signālu pārtraukšana no smadzenēm uz muskuļiem, un tā rezultātā tiek zaudēta koordinācija vai kontrole pār muskuļiem. Krampji var ļoti ātri kļūt par dzīvībai bīstamiem, un tiem nepieciešama tūlītēja medicīniska palīdzība. Citi atropīna pārdozēšanas simptomi ir neregulāra sirdsdarbība, apgrūtināta elpošana un trīce.
Atropīns ir izgatavots no Belladonna auga, kas ir naktsvijoļu ģimenes loceklis. Tie, kuriem ir alerģija pret augu, zāļu lietošanas laikā var ciest no anafilaktiskā šoka vai citām alerģisku reakciju pazīmēm. Šie simptomi var atdarināt pārdozēšanas simptomus, taču tie ir jāārstē citādi, tāpēc medicīnas personālam būs jānosaka, vai ievadītā deva bija pietiekama, lai faktiski izraisītu pārdozēšanu. Tas var būt sarežģīti, jo pētnieki vēl nav precīzi noteikuši, kādā līmenī atropīns kļūst nāvējošs.
Atropīna pārdozēšanas ārstēšanas protokols ir vērsts uz simptomu kontroli vai atvieglošanu, jo nav specifiska pretlīdzekļa. Tas var ietvert elpošanas terapiju, muskuļu atslābinātājus vai medikamentus krampju kontrolei un intravenozus šķidrumus, lai aizstātu tos, kas zaudēti caurejas un vemšanas dēļ. Retos gadījumos nieru dialīze var palīdzēt ātrāk izvadīt zāles no organisma.