Metokarbamols ir muskuļu atslābinātājs, ko lieto muskuļu spazmu un sāpju ārstēšanai, un tam ir arī neliela sedatīva iedarbība. Šo savienojumu var izrakstīt ne tikai muskuļu slimībām, bet arī stingumkrampjiem gan bērniem, gan pieaugušajiem. Ārstējamais stāvoklis ir galvenais mainīgais lielums, kas nosaka piemērotu metokarbamola devu indivīdam. Izmantoto devu var ietekmēt arī citi faktori, piemēram, personas vecums un svars, kā arī daži jau esošie veselības stāvokļi.
Pieaugušie, kuri lieto šīs zāles kā daļu no muskuļu spazmu terapijas, parasti pirmajās dienās lieto sākotnējo metokarbamola devu, kam seko mazāka uzturošā deva ilgāku laiku. Sākotnējā deva sākas ar 1,500 miligramiem (mg), ko lieto iekšķīgi ik pēc sešām stundām divas līdz trīs dienas. Smagu spazmu gadījumā var lietot līdz 2,000 mg vienā devā, bet ne vairāk. Pēc tam katru dienu var lietot devas no 4,000 mg līdz 4,500 mg, sadalot trīs vai četrās atsevišķās dozēšanas reizēs. Tā vietā var ievadīt injekcijas, kuru kopējā deva nepārsniedz 3,000 mg dienā, taču priekšroka dodama perorālai dozēšanai.
Stingumkrampji, infekcijas slimība, ievada sākotnējo intravenozo (IV) metokarbamola devu no 1 grama (g) līdz 2 g uzreiz, bet uzreiz pēc tam ievada vēl 1 g līdz 2 g, sasniedzot 3 g. IV devu atkārto ik pēc sešām stundām, līdz pacients var saņemt perorālas devas caur nazogastrālo zondi, jo viņa žoklis var nefunkcionēt. Ar šo ceļu tiek ievadītas perorālas devas līdz 24 ga dienā, līdz simptomi izzūd.
Bērni var saņemt stingumkrampju atvieglojumus ar metokarbamola devu, pamatojoties uz svaru. Sākotnējā IV deva ir 15 mg uz kilogramu (kg) jeb 2.2 mārciņas (lb) ķermeņa svara. Šo devu atkārto arī ik pēc sešām stundām. Atšķirībā no pieaugušajiem, bērni balstdevai neizmanto nazogastrālo zondi, tā vietā saņem mazākas uzturošās devas arī IV ceļā.
Citi veselības stāvokļi var ietekmēt metokarbamola devu, ko persona saņem. Nieru vai nieru bojājumu gadījumā var būt nepieciešams lietot šīs zāles perorāli, jo IV preparāts satur polietilēnglikolu, savienojumu, kuru organisms var nespēt izdalīt, ja nieres nedarbojas pareizi. Indivīdiem ar epilepsiju var nākties lietot arī mazākas IV devas, ja zāles nevar ievadīt iekšķīgi, jo, reaģējot uz injekciju, pastāv krampju lēkmju risks.